Fragments no intervijas:
Vienotība ir valdošā partija. Vai politiskā loģika nepaģēr, ka partijai bija jābūt savam prezidenta kandidātam?
Vienotībai bija cilvēki, kuri paši pieteicās, - gan Sandra Kalniete, gan Inese Vaidere to atzina. Arī Artis Pabriks bija uzrunāts, tāpat kādreiz arī Ojārs Ēriks Kalniņš ir bijis minēts kā amata kandidāts. Pēc kompetencēm ikviens no šiem cilvēkiem atbilstu. Tā bija ļoti gara frakcijas un valdes iekšējā saruna, skatoties uz to, kas ir svarīgi, un bija lēmums par vienu koalīcijas izvirzītu prezidenta amata kandidātu.
Tāpēc es esmu, godīgi sakot, vīlusies, ka pašlaik ir divi kandidāti uz prezidenta amatu. Ejot uz vēlēšanām, Vienotība aicināja balsot par koalīcijas partijām; pret mums un mani personīgi bija vērsta milzīga kampaņa, bet cilvēki noticēja. Tika saglabāta koalīcija, kas bija pirms vēlēšanām, kas vēlētājiem solījusi strādāt nākamos četrus gadus. Būtu loģiski, ja šī koalīcija atrastu veidu, kādā vienoties par prezidentu. Tāpēc bija publiskās diskusijas.
Kad Satversmes tēvi rakstīja Satversmi, pamatdoma bija, lai parlaments izvēlas prezidentu no sava vidus, kas nav ierakstīts kā obligāts nosacījums, taču šis cilvēks ir ar politisku pieredzi, izgājis vēlēšanu procesam. Visi pirmskara prezidenti ir nākuši no parlamenta vidus. Prezidenta institūcija ir radīta kā līdzsvars starp sabiedrību un varām - tautu, izpildvaru un parlamentu -, to prezidentam ar savu autoritāti jāspēj izdarīt. Bezpartejiskums nevar būt prezidenta amata kandidāta lielākais pluss.
Atgriežoties, kāpēc neizvirzījām savu kandidātu. Bija priekšlikums vienoties par vienu kandidātu. Arī sarunās minēti dažādi kandidāti, kas būtu pieņemami, izejot no tā, ka tas būtu ar konkrētu politisko spēku tieši saistīts cilvēks. Izkristalizējās Raimonda Vējoņa kandidatūra. Viņš gan kā aizsardzības ministrs formulējis viedokli par NATO klātbūtni Latvijā, gan izgājis cauri mazai politiskai gaļasmašīnai, jo, kad tika izvirzīts uz aizsardzības ministra amatu, saskārās ar skepticismu, taču pierādīja, ka šajā amatā gan ārzemēs, gan Latvijā ir labi pieņemts.
Divu mēnešu laikā vēlreiz un vēlreiz apstiprinājām, ka gribam atrast vienu kandidātu. Jau pirmajās sarunās ZZS līderis Augusts Brigmanis teica, ka Kalnietes un [Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila] Levita kandidatūru ZZS neatbalstīs nekad. Tā bija godīga džentlmeņu saruna, kurā piedalījās arī Nacionālā apvienība, un vēl nesen mums visiem bija pozitīva saruna par Vējoņa kā mūsu kopīgā kandidāta virzīšanu un apstiprināšanu, un tad pēkšņi vienā dienā tas pazuda. Tas pazuda brīdī, kad ZZS nominēja Vējoni, un tā jau nav, ka iekšienē netika runāts, ka Nacionālajai apvienībai varētu rasties diskusijas un kādas pretenzijas.
Pašas Vienotības iekšienē ir cilvēki, kuri darbojas pretī jūsu teiktajam. Lolita Čigāne paziņojusi par atbalstu Levitam, viņai esot sekotāji.
Arī mana visdziļākā pārliecība - pirms citam meklē skabargas, paskaties pats savā organizācijā. Vienotības dažādie viedokļi jau kopš dibināšanas nav nekāds noslēpums. Vienmēr esmu uzsvērusi kā plusu, ka demokrātijā jāsadzīvo ar dažādiem viedokļiem, ja taisi pietiekami plaša spektra partiju, bet manā uztverē ir jāvar atrast kopsaucēju, kāpēc cilvēki ar tik dažādiem viedokļiem tomēr var strādāt kopā.
Runa ir par iekšējā goda kodeksu pret saviem kolēģiem. Arī pēc Vējoņa nominācijas bija mūsu valdes un frakcijas sēde, kurā piedalījās visi klātesošie. Neviens viedoklis netika apkarots, bija konstruktīva saruna par vienu un par otru, un pieņemts consensus lēmums, ka mēs uzaicināsim un uzklausīsim Vējoni. Prezidenta amata kandidātam būs jāspēj atbildēt uz jautājumiem par dažādiem jautājumiem - arī par partnerattiecību likumu, par dzimstības veicināšanu un citām tēmām, par ko Vējonim līdz šim nav bijusi nepieciešamība izteikties. Dot iespēju uzzināt šo viedokli ir elementāra savstarpēja cieņa.
Vai prezidenta vēlēšanas nebūs atskaites punkts, vai šī valdība nostrādās līdz jauniem kartupeļiem?
Šo valdību jau kopš apstiprināšanas pavada aizdomu ēna par gāšanu. Protams, to var izdarīt dažādi. Ja kādā brīdī kaut ko mēģina izpildīt, sabloķējoties ar opozīciju un nespējot uzņemties kādas ekonomiskās saistības. Bet spekulācijām, ka Vienotība pati kaut ko gāzīs, nav nekāda pamata - neviena saprātīga partija bez pamata neriskē mainīt savu premjeru.
Valdība strādā. Ir vairāk un ir mazāk aktīvi ministri, bet ir uzlikti darbi, kas jāizdara. Arī šajos grūtajos apstākļos nav signālu, ka kāds no mūsu ministriem nespētu Eiropas līmenī novadīt Eiropas Savienības prezidentūras pasākumus. Bet skaidrs, atkal pieminot simtgadi, ir uzdevums ilgtermiņā nodrošināt pamatlietas - drošību par saviem ienākumiem, par pensiju, slimības gadījumiem, bērniem, drošību utt. Jebkura valdības maiņa bremzētu šo procesu.
Cik procentu dodat, ka Vējoni ievēlēs?
Es Vējoņa ievēlēšanu vērtēju pietiekami augsti līdz brīdim, kad tika izvirzīts Levits. Protams, aizvien pastāv kāds procents Vējoņa ievēlēšanai, bet tas ir samazinājies. Es uzskatu, ka pirmajā kārtā nākamais Valsts prezidents netiks ievēlēts; mēs ejam uz otro kārtu.
Visu interviju ar Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu lasiet pirmdienas, 18.maija, laikrakstā Diena!