Grozījumi veicināšot tabakas izstrādājumu nelegālā tirgus pieaugumu

Uzsver tabakas kaitīgumu

Grozījumi paredz noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās ir aizliegts izvietot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un to preču zīmes tā, ka pircēji var tās redzēt. Lai nodrošinātu pircēju informēšanu par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un uzpildes tvertņu pieejamību un cenām, mazumtirdzniecības vietā pēc pircēja pieprasījuma ir pieejama informācijas lapa, kurā norādīts izstrādājuma nosaukums, tā cena un daudzums vienā iepakojuma vienībā.

Vienlaikus paredzēts izņēmums, proti, ierobežojumi neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī tādām mazumtirdzniecības vietām, kur tirgo tikai tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un tādas preces, kas saistītas ar smēķēšanu, piemēram, šķiltavas, pīpes, ja šīs mazumtirdzniecības vietas atrodas konstruktīvi nodalītās telpās ar atsevišķu ieeju un tajās tirgotie produkti nav redzami ārpus šīs mazumtirdzniecības vietas.

Grozījumu iniciatori norāda, ka smēķēšanas sekas rada nopietnu ekonomisko slogu, īpaši tajās valstīs, kur smēķētāju īpatsvars ir liels. Saskaņā ar Eurostat datiem 29,5% Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 gadiem regulāri smēķē, tādējādi ierindojot Latviju piektajā vietā ES. Smēķēšana rada būtisku kaitējumu Latvijas iedzīvotāju veselībai un tautsaimniecībai, jo ir trešais galvenais mirstības un invaliditātes riska faktors. Tiek norādīts, ka likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tiks aizstāvētas sabiedrības intereses kopumā, mazinot tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to uzpildes tvertņu netiešās reklāmas un mārketinga ietekmi, īpaši attiecībā uz jauniešiem.
 

Pieaugs nelegālais tirgus

Pēc nodokļu eksperta Māra Juruša domām, pašreizējā situācijā ar administratīvām metodēm – gan akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu, gan ierobežojumu noteikšanu tabakas izstrādājumu tirdzniecībai – diez vai izdosies panākt smēķēšanas mazināšanos.

Turklāt pastāv arī būtisks risks, ka līdz ar legālā tirgus mehānisku ierobežošanu ne tikai nemazināsies smēķētāju skaits, bet arī palielināsies nelegālās tirgus daļas īpatsvars.

Savukārt tas likumsakarīgi nozīmē, ka vienīgais reāli saredzamais rezultāts būs nodokļu ieņēmumu samazināšanās budžetā.

"Skaidrs, ka valstij konsekventi jāturpina domāt par iespējamiem risinājumiem, kā mazināt smēķēšanu. Tomēr izskatās, ka pašlaik nav ekonomiska pamata cigarešu nodokļa likmju krasai celšanai un administratīvo šķēršļu palielināšanai, ja nepalielinās arī gūto ienākumu līmenis un nemainās nodokļu maksātāju attieksme. Tā vietā jādomā divos virzienos. Attiecībā uz sabiedrību – sociālās kampaņas un izglītojoši pasākumi ir instrumenti, ar kuriem mudināt iedzīvotājus atmest smēķēšanu, neiegādāties un neatbalstīt cigarešu kontrabandu, kā arī informēt viņus par nelegālo cigarešu ietekmi uz valsts un cilvēku labklājību," akcentē Jurušs.

Pret identisku ierobežojumu noteikšanu bezdūmu produktiem un tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem iebilst Bezdūmu nozares asociācija (BNA). "Ja arī bezdūmu produktiem tiks noteikti tādi paši ierobežojumi kā tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem, rezultātā bezdūmu produktu patēriņu Latvijā pilnībā veidos nelegālā produkcija, kas pakļaus sabiedrību nekontrolētam un bīstamam veselības riskam, kā arī līdz minimumam samazinās valsts budžeta ieņēmumus no šīs jomas, jo tiks slēgts 90% legālo bezdūmu produktu tirdzniecības vietu," Dienai pauda asociācijas valdes loceklis Jānis Druva.

Viņš atgādina, ka BNA pārstāv specifisku produktu segmentu, kas ir fundamentāli atšķirīgs no tradicionālajām cigaretēm un rada nesalīdzināmi mazāku kaitējumu patērētājam un sabiedrībai. "Elektroniskās cigaretes un karsējamā tabaka nerada pasīvās smēķēšanas riskus, nesatur darvu un citus cigaretēs, cigāros vai cigarellās rodamos kaitīgos piemaisījumus, kā arī ne vienmēr ir saistītas ar nikotīnu, proti, tirgū pieejami arī beznikotīna produkti. Turklāt bezdūmu nozare un tās apjoms nav salīdzināms ar tradicionālo cigarešu industriju. Bezdūmu izstrādājumi ir specifisks produkts, ko patērētājiem ir neiedomājami iegādāties, neredzot vizuāli, taču vienlaikus tas nav aktuāli smēķētājiem, kas konsekventi pērk vienu un to pašu cigarešu marku," norāda Druva.

Viņš uzskata, ka, pieņemot likumprojektu pašreizējā versijā, faktiski bezdūmu produktu nozares legālie uzņēmēji pārstās eksistēt, jo 90% bezdūmu produktu mazumtirdzniecības vietu ir izvietotas tirdzniecības centru nelielos, atvērtos stendos vai tirdzniecības vietās, kurām nav atsevišķas ieejas un kuras nav konstruktīvi nodalītas no pārējā tirdzniecības centra, savukārt nomas līgumi nepieļauj to konstrukciju pārbūvi – tas prasa saskaņošanu ar būvvaldēm, turklāt  ēku īpašnieki nav ieinteresēti veikt šādus pārbūves procesus.

"Jau šobrīd lielākais apjoms bezdūmu produktu Latvijā tiek tirgots nelegāli, jo vismaz 60% patērētāju tos iegādājas kontrabandas ceļā vai ārvalstu interneta veikalos. Šo situāciju ievērojami veicina arī nepārdomāti ieviestais distances līguma tirdzniecības aizliegums, kas noteikts, neņemot  vērā tendences daudzās Eiropas valstīs, un Latvijas uzņēmumus nostādījis situācijas ķīlnieku lomā. Proti, mūsu uzņēmējiem jāmaksā gan alga darbiniekiem, gan akcīzes nodoklis, jānodrošina kvalitātes kontrole produktiem un jāspēj izdzīvot, bet patērētājus nekas nekavē veikt pasūtījumus sociālajos tīklos vai interneta veikalos, kas netiek kontrolēti," uzsver Druva.