Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Godmanis saskata pozitīvas iezīmes ekonomikā

"Kur mēs esam? Tagad te visi sacenšas negatīvās prognozēs. Vidēji izskatās, ka esam kritumā nostājušies," tā ceturtdien publicētā intervijā laikrakstā Neatkarīgā saka ekspremjers, tagad Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš intervijā norāda uz vairākām iezīmēm, kas liecina par lejupslīdes apstāšanos, kā arī optimistiski izsakās par budžeta deficīta apmēriem.

I.Godmanis intervijā klāsta, ka saražojam pārtiku vidēji par 15% mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču tālāk nekrītam, koksnē situācija izskatās labāka - vairs tikai mīnus 10% fiziskajā apjomā, būvmateriālu ražošanā nav izaugsmes, taču nav vairs arī tālāka krituma. Kopumā vairs nav smagas lejupejošas tendences. "Kā būs turpmāk? Varam teikt, ka esam uz naža asmens - varam nokrist vienā pusē vai otrā. Varam teikt, ka tā ir stagnācija," uzskata ekspremjers."Jā, cik neesmu lasījis: rudenī būs armagedons, ejam ārā no krīzes, neejam, esam pašu dibenu sasnieguši, neesam... Tā tikai runāšana. Es varu pateikt sekojošo. Pirmā lieta ir tāda - rūpniecībā esam stagnatīvā stāvoklī, bet neesam ar lejupejošu tendenci. Mēs esam krustcelēs. Ar mīnusa zīmi. Toties pakalpojumu sektorā, kas saistās ar ostām, tranzītu, kravu pārvadājumiem, mēs esam plusā. Un tas ir tas, kas nodrošina mūsu kopprodukta bilances pozitīvo daļu. Ja tā nebūtu, mūsu kopprodukta kritums būtu 25-30%. Mūs glābj tas, ka neesam ģeogrāfiski Moldovas vietā," klāsta politiķis.Pēc viņa vārdiem, no šīs informācijas izriet, kā taisīt prognozi, savukārt prognoze nozīmē gada ieņēmumus. "Ja tu vari uz ieņēmumiem paļauties, tad nav ko runāt par deficītiem astoņu un 10% apmērā. Nav tā, ka gāzīsimies un 16% kritums pārvērtīsies par 18 vai 20, vai 25%. Ja nenotiks vēl kādi īpaši pasākumi, tas tā nebūs. Gluži otrādi, es pat gribētu teikt, ka pēdējā laikā sāk izskatīties, ka tendence būs nedaudz pozitīvāka."Viņš skaidro, ka, pēc Valsts kases datiem, uz 27.jūliju valsts budžeta deficīts, ieskaitot sociālo, bija 467 miljoni latu, kas pie aptuveni 13 miljardiem iekšzemes kopprodukta veido 3,5%. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programma pieļauj 10% deficītu 2009.gada beigās, un, tā kā jūnija mazinājumi vēl neatspoguļojas, tad, viņaprāt, atlikušajos piecos mēnešos deficīts vairs nedubultosies. Tādējādi pat SVF programmas ietvaros valdībai būs iespējas manevrēt ar līdzekļiem, palīdzot tādām sfērām kā veselības aprūpe.I.Godmanis intervijā arī iezīmē, kas notiks, ja pārtrūks sadarbība ar SVF."Ļoti vienkārši. Eiropas Kopiena savu aizdevumu, kas mums fiziski nav pārskaitīts, sasaistīs kopā ar SVF. Un teiks - kamēr nebūs parakstīts memorands, mēs jums naudu neskaitām. Tādā gadījumā nauda neienāk. Mēs nespējam samaksāt ārējās saistības. Nespējam samaksāt iekšējās saistības bankām. Kase vairs nevar norēķināties. Algas - tas ir tikai trešais faktors. Situācija beidzas ar to, ka tas ir valsts defolts un tad vairs nekādiem [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča paziņojumiem par lata stabilitāti nav jēgas. Viņš var taisīt ciet to kantori. Punkts."Ekspremjers intervijā pauž bažas, ka izmaiņas tiek virzītas pārāk strauji un sabiedrība nespēj saprast, ka tās attiecas uz 2010.gadu, lielākajai daļai šķiet, ka tas jau ir tepat klāt. Turklāt nav skaidrs, kādas ir iepriekšējo grozījumu sekas. Pēc viņa domām, ir vajadzīga trīs mēnešu pauze. "Es ļoti uztraucos par to, ka neizdosies fondam pateikt, ka mums vajag divus trīs mēnešus, lai mēs redzam reakciju no tā, ko esam nogriezuši," intervijā norāda I.Godmanis. Viņš gan piebilst: "valūtas fonds šo tempu dzen viena iemesla dēļ - viņi mums netic!"

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas