Gobzems uzskata, ka tikai KPV LV var izveidot valdību

Taujāts par sīkāku pamatojumu, kāpēc uzskata, ka tikai KPV LV ir šādas izredzes, Gobzems pauda, ka viņa skatījumā Attīstībai/Par! politiķis Artis Pabriks pēc būtības esot "atsaucis" savu kandidatūru uz premjera amatu.

Pabriks šodien intervijā Latvijas Radio pauda, ka pašreiz viņa virzīšana Ministru prezidenta amatam nav aktuāla.

Gobzems atbildēja apstiprinoši, ka politiķis un partija joprojām uztur viņa ka KPV LV Ministru prezidenta amata kandidatūru. Vaicāts, vai tiks nominēts premjera amatam, Gobzems atbildēja, ka tas ir jāvaicā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Politiķis akcentēja, ka nākamajam premjerministram būs nepieciešamas milzīgas diplomāta spējas, kā arī viņam jābūt "ar lielu devu baldriānu, lai pietiktu pašam, bet ko var izdalīt arī politiskajiem partneriem". Valdības vadītājam jāspēj nomierināt, uzklausīt un sadzirdēt sarunas dalībniekus, kā arī viņam ir jābūt psihologam, lai spētu paskatīties paškritiski gan uz sevi, gan uz visiem pārējiem.

Gobzems pieļāva, ka, ja arī otrais sarunu aplis pēc nākamās premjera nominācijas "vestu nekurienē", tad notiktu pietuvošanās jautājumam "ko sauc par ārkārtas vēlēšanām". Politiķis aicina pirmajā vietā likt valsts intereses, aicinot ņemt piemēru no Latvijas un pasaules vēsturiskajiem sadarbības piemēriem. Gobzems atsaucās uz to, ka diplomātisku risinājumu savulaik spēja panākt tā laika Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabins un palestīniešu līderis Jasirs Arafats - tas nozīmējot, ka vienošanos iespējams panākt arī Latvijā, kur nav tik ļoti atšķirīgas un saasinātas reliģiskas un ideoloģiskas domstarpības kā Tuvajos Austrumos.

Gobzems arī akcentēja, ka pievienojas Valsts prezidenta paustajām bažām par bezpartejisku premjeru. Šādas iespējas apskatīšanu vai realizēšanu politiķis vērtē kā bīstamu manipulāciju, kas nav atbilstoša demokrātijas vērtībām un ir tām bīstama. Arī bezpartejiska premjera reālāka apsvēršana tuvinātu ārkārtas vēlēšanas, uzskata politiķis.

Taujāts par izredzēm saņemt pielaidi valsts noslēpumam, politiķis atbildēja, ka politiķim "nav bijušas, nav un nebūs" problēmas ar pielaides saņemšanu valsts noslēpumam.

Politiķis nedaudz izvairīgs bija atbildē par iespēju KPV LV veidot koalīciju ar partiju Saskaņa, reizē norādot, ka pašlaik ir nelietderīgi veikt manipulācijas šajā jautājumā, jo būtu tīri matemātiski jāpaskatās, vai Saskaņai un KPV LV būtu iespēja izveidot valdību - līdz ar to tas nav aktuāli. Gobzems pauda, ka publiski jau ir izteicies, ka teorijā pastāv vismaz trīs versijas ar kaut kāda līmeņa Saskaņas iesaisti, piemēram, atbalstot mazākuma valdību - tomēr pašlaik šādas iespējas nav aktuālas.

Reizē, runājot par šo tēmu, politiķis norādīja, ka premjera amata nominācijas saņemšanas gadījumā piedāvās redzējumu, kā vest sarunas un ka partija turpinās ieturēt mierīgu apspriešanās tempu ar partneriem. Vaicāts, vai politiķa atbildes neliecina par to, ka KPV LV tik stingri vairs neietur īsi pirms vēlēšanām pausto pozīciju, ka nesadarbosies ar Saskaņu, Gobzems atbildēja, ka tās ir manipulācijas, kas ir nevietā un tajās KPV LV neiesaistās. Tāpat jāņem vērā, ka partija vēl nav saņēmusi premjera amata nomināciju.

Arī jautājumu par to, vai politiskais spēks varētu atbalstīt kādu citu premjera amata kandidātu no partijas Attīstībai/Par! Gobzems nodēvēja par manipulācijām un nekomentēja.

Politiķis norādīja, ka līdz Valsts prezidenta lēmumam par jaunu premjera kandidāta nomināciju notiks neformālas sarunas politiķu starpā, bet oficiālas sarunas līdz tam nav plānotas.

Kā ziņots, 7. novembrī Vējonis premjera amatam nominēja Jāni Bordānu (JKP), tomēr jau pēc nedēļas, 14. novembrī, Bordāns paziņoja, ka iecerēto valdību no piecām partijām viņam neizdosies izveidot. Pēc Bordāna uzklausīšanas Vējonis paziņoja, ka atsauks Bordāna nomināciju, bet sarunas par iespējamo nākamo kandidātu turpinās pēc valsts svētkiem. "Sagaidu, ka šo laiku politiskās partijas izmantos, lai turpinātu konsultācijas un meklētu kopsaucējus," norādīja Valsts prezidents.