Lindermans sacīja, ka viņš šajās vēlēšanās piedaloties tāpēc, ka uzskata, ka balsošanas tiesību liegšana nepilsoņiem ir "kliedzoša netaisnība". Piedāvātajā 62 pretendentu sarakstā viņš ievilcis plusiņus cilvēkiem, kurus pazīst personīgi, priekšroku dodot tiem, kuriem ir "cīnītāja raksturs". "Ir divas iespējas - vai nu "Nepārstāvēto parlaments" kļūs par enerģisku struktūru, vai arī par vietu, kur notiek tikai pļāpāšana," norādīja Lindermans.
Savukārt Girss uz nepilsoņu vēlēšanām bija devies pēc tam, kad nobalsojis oficiālajās pašvaldību vēlēšanās. Girss atklāja, ka nobalsojis pats par paša pārstāvēto sarakstu Par dzimto valodu un salicis plusiņus visiem 17 tā kandidātiem, lai tādējādi paustu viņiem atbalstu par pilsonisko drosmi piedalīties vēlēšanās, riskējot ar savu materiālo labklājību un darba interesēm, jo konkrētais politiskais spēks tiekot uzskatīts par antikonstitucionālu un pretvalstisku.
Girss Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās piedalījies ar mērķi cīnīties pret Latvijā valdošo "etnokrātiju". Nepārstāvēto parlamenta kandidātu sarakstā Girss ievilcis plusiņus aptuveni desmit pretendentiem, tostarp Lindermanam, savam partijas biedram Jevgēnijam Osipovam, nacionālboļševiku pārstāvim Valentīnam Miļutinam, kā arī citiem cilvēkiem, kas nav saistīti ar partiju "Par dzimto valodu", piemēram, vienam no Nepilsoņu kongresa dibinātājiem, Valērijam Komarovam.
Jāpiebilst, ka no Ždanokas biroja neoficiālo vēlēšanu laikā tika organizēta tiešraide, ko veidoja "Mix TV". Tiešraide gan noslēdzās pāris minūtes pēc tam, kad Girss un Lindermans balsošanas vietu pameta.
Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas norit mierīgā gaisotnē - balsotāji sēž cits citam līdzās pie stikla galdiem un savstarpēji konsultējas, kuriem pārstāvjiem ir vērts likt krustiņus. Kāda sieviete izteica vēlmi redzēt katra kandidāta fotogrāfiju gadījumā, ja cilvēks pazīstams pēc sejas, bet ne pēc vārda.
Pirmo stundu laikā arī Rūpniecības ielā nobalsoja aptuveni 70 cilvēku. Nepilsoņu kongresa pagaidu valdes priekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs atzina, ka aktivitāte esot lielāka, nekā sākotnēji sagaidīts, jo par šīm vēlēšanām ar nolūku reklāmas kampaņa nav veidota pirms oficiālajām pašvaldību vēlēšanām, lai nemulsinātu potenciālo elektorātu, kurš ir pieradis, ka nepilsoņiem nav balsstiesību.
Plaša informācijas kampaņa ar aicinājumu piedalīties Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās tikšot sākta 3.jūnijā. Pašas vēlēšanas ilgs līdz 11.jūnijam. Mitrofanovs pastāstīja, ka "vidējais balsotājs" šajās vēlēšanās ir krievvalodīgs pensionārs, kas pēdējo reizi varējis piedalīties vēlēšanās deviņdesmito gadu sākumā, taču balsotāju vidū ir arī daudzi, kas ieguvuši pilsonību un uz Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanām dodas uzreiz pēc tam, kad nobalsojuši oficiālajās pašvaldību vēlēšanās, kas šodien notiek visā Latvijā.
Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanās jau izkristalizējušies galvenie līderi, lielākoties sabiedrībā jau zināmi cilvēki, taču viņu vārdus Mitrofanovs vairījās atklāt, norādot, ka tas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Nepilsoņu kongresa vēlēšanu dalībniekiem esot arī daudz jautājumu par šīm vēlēšanām - daudzi sūdzas, ka par šo pasākumu esot pārāk maz informācijas, daudziem nav skaidrs, ar ko "Nepārstāvēto parlaments" nodarbosies pēc tam, kad šīs neoficiālās vēlēšanas būs noslēgušās. Vairāki balsotāji satraukušies par to, vai drīkst piedalīties gan neoficiālajās, gan oficiālajās vēlēšanās vienlaikus.
Kā ziņots, šodien atvērti Nepārstāvēto parlamenta balsošanas iecirkņi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Olainē, Jelgavā un Jēkabpilī, kuros nepilsoņiem būs iespējams balsot par kādu no "Nepilsoņu kongresa" piedāvātajiem 62 pretendentiem. Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas noslēgsies 11.jūnijā laukumā pie Kongresu nama.
Uz 30 vietām Nepārstāvēto parlamentā pretendē 61 kandidāts, tostarp 43 cilvēki pārstāv Rīgu, septiņi - Latgali, pa četriem - Kurzemi un Zemgali, bet vēl trīs - Vidzemi. No kandidātiem 39 cilvēki ir nepilsoņi, bet 22 ir Latvijas pilsoņi.