Divi deputāti par Maizīti balsojuši ar tukšām aploksnēm. ZZS deputāts Ingmārs Līdaka, kurš bija balsošanas komisijas sastāvā, Db.lv pastāstīja, ka divas par nederīgajām atzītās vēlēšanu zīmes bija ieliktas aploksnē tukšas. Pēc I. Līdaka domām, tas izdarīts mērķtiecīgi, lai ietekmētu balsošanas rezultātus.
Jau ziņojām, ka pēc opozīcijas partiju deputātu pieprasījuma, balsojums par J.Maizīti notika aizklāti ar vēlēšanu zīmēm. Šādu kārtību atbalstīja 58 deputāti, pret – 28, bet atturējās četri. Tas radīja iespaidu, ka J.Maizītim nebūs tik liels atbalsts, kā tika solīts publiski trešdien pēc frakciju sēdēm.
Parlamenta vēsturē ir vairāki gadījumi, kad publiskie solījumi nesakrīt ar aizklātā balsojuma rezultātu. Piemēram, pirms vairākiem gadiem tā amatā netika apstiprināta uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu virzītā Juta Strīķe.
Aizklātā balsošana var notikt gan elektroniski, gan ar vēlēšanu zīmēm. Ja deputāti balsotu elektroniski, tad līdzās sēdošajiem tomēr ir iespēja redzēt, kuru pogu politiķis nospiež. Rīcību aizklātā balsojumā nokontrolēt ir daudz grūtāk un, ja aizkulisēs ir bijusi kāda vienošanās, tad nobalsot pret J.Maizīti var arī tie deputāti, kas iepriekš solījuši viņu atbalstīt.
J.Maizīša ievēlēšanai uz nākamo pilnvaru termiņu nepieciešams klātesošo deputātu vairākuma atbalsts.
Diena iepriekš pieļāva, ka deputāti vēlējušies tikai likt ģenerālprokuroram panervozēt, jo tie politiķi, kas iepriekš solīja viņu atbalstīt, Dienai ceturtdien pirms balsojuma apliecināja, ka balsojuši par J.Maizīti.
Aptaujājot deputātus pēc iznākšanas no balsošanas telpas, Tautas partijas, Saskaņas centra un PCTVL deputāti diezgan pārliecinoši Dienai teica, ka ir atbalstījuši J.Maizīti ģenerālprokurora amatā. Savukārt ZZS un LPP/LC deputāti bija izvairīgāki, norādot, ka tas bija aizklātais balsojums, kas dod viņiem tiesības neteikt, kā balsots.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, izvirzot J. Maizīša kandidatūru atkārtotai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, norādīja, ka viņa līdzšinējā darba pieredze, kas gūta divu pilnvaru termiņa laikā ģenerālprokurora amatā, profesionālās spējas, izglītība, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums, prokuratūras darba sekmīga vadīšana arī ierobežota finansējuma apstākļos, kā arī personiskās īpašības - tas ir kopums, kas bijis pamatā viņa lēmumam atkārtoti amatā virzīt līdzšinējo J. Maizīti.
J. Maizītis ģenerālprokurora amatu ieņēma no 2000. gada. Viņa pilnvaras šajā amatā beidzas 11.maijā. Ja līdz tam laikam Saeima neapstiprina jaunu ģenerālprokuroru, tad šos pienākumus uztic veikt vienam no virsprokuroriem – Rudītei Āboliņai, Arvīdam Kalniņam vai Jurim Pēdam.
AT priekšsēdētājs I.Bičkovičs pašlaik neatrodas Latvijā.
Likums neaizliedz viņam virzīt atkārtoti personu, kura nav guvusi Saeimas atbalstu balsojumā. “Bet tad jābūt pamatojumam – kāpēc,” skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.
Saeimas sēdē šodien piedalījās 94 deputāti - 18 no Saskaņas centra, deviņi - LPP/LC, 15 - Jaunā laika, 15 -Tautas partijas, 16 - Zaļo un zemnieku savienības, pieci - PCTVL, septiņi – Pilsoniskās savienības, pieci – TB/LNNK, kā arī četri pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Tādējādi ceturtdien koalīcija varēja rēķināties ar 47 deputātu atbalstu jeb tieši pusi no deputātu balsīm. Tomēr, piemēram, ZZS jau iepriekš atzina, ka šo politisko spēku pārstāvošo deputātu domas šajā jautājumā atšķiras.
(papildināts viss teksts, turpinājums sekos)
