VID Komunikācijas daļā aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa spriedumā atzinusi: "airBaltic" valdes locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē un viņiem jāievēro minētajā likumā un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, noteiktās prasības.
Līdz ar to VID pieprasīs iesniegt valsts amatpersonu sarakstu grozījumus par akciju sabiedrības valdes locekļiem par periodu no 2006.gada 15.maija un attiecīgi no šī laika pieprasīs valdes locekļiem, kā arī Flikam, kurš ir lidsabiedrības valdē, iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, informē VID.
Tikmēr B. Fliks uzskata, ka minētais tiesas spriedums nosaka tikai pienākumu sagatavot amatpersonu sarakstu, un tas ir vienīgais tiesas sprieduma priekšmets. airBaltic uzsver, ka ir komercuzņēmums, kas strādā atbilstoši komerclikumam. Kā liecina uzņēmuma rīcībā esoša informācija, citos komercuzņēmumos Latvijā, kur valsts ir vairākuma akciju īpašnieks, visa valde tāpēc automātiski nekļūst par valsts amatpersonām.
"Minētās tiesas sprieduma priekšmets nav par to, vai man, Bertoltam Flikam, vai citiem valdes locekļiem būtu piemērojams valsts amatpersonas statuss. Uzskatu, ka neesmu valsts amatpersona. Es kā privāts investors, kuram pieder 47.2% airBaltic un kurš vienlaikus ir valdes priekšsēdētājs, nevaru automātiski kļūt par valsts amatpersonu, tādējādi kļūstot par otra akcionāra pārstāvi un iegūstot pienākumu pārstāvēt valsts intereses. Un valsts nekad nav pilnvarojosi mani kļūt par valsts pārstāvi," teic B. Fliks.
VID norāda, ka šis ir pirmais precedents, kad tiesa atzinusi amatpersonas statusu personai, kas uzskatījusi, ka VID to par amatpersonu noteicis nepamatoti un tāpēc tāpēc ilgstoši nav sniegusi valsts amatpersonas deklarāciju.
LETA jau ziņoja, ka Administratīvā apgabaltiesa 26.novembrī noraidīja "airBaltic" prezidenta un izpilddirektora Flika pieteikumu un atstāja spēkā VID lēmumu noteikt viņam kā uzņēmuma vadītājam 150 latu sodu par divu jaunu valdes locekļu nenorādīšanu Ieņēmumu dienestā.
No tiesas sprieduma secināms: tiesa atzinusi, ka "airBaltic" valdes locekļi ir amatpersonas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē un viņiem jāievēro likumā noteiktās prasības.
Tiesa secinājusi, ka tādējādi Fliks pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonu saraksta grozījumu neiesniegšanu.
Apgabaltiesa konstatējusi, ka Flika izdarītais administratīvais pārkāpums bija ilgstošs, jo valsts amatpersonu saraksta grozījumi nav iesniegti par vairākām amatpersonām, kuras uzsāka pildīt valdes locekļa pienākumus 2006.gada 24.janvārī un 2005.gada 27.jūnijā, tādēļ noteiktais 150 latu administratīvais sods ir samērīgs un atbilst likuma nosacījumiem.
Tiesas spriedums nav pārsūdzams.
LETA jau ziņoja, ka arī Administratīvās rajona tiesas spriedums 2008.gada 3.decembrī bija labvēlīgs VID.
Administratīvā rajona tiesa VID 2006.gada 19.jūnija lēmumu atzina par tiesisku, bet Flika sūdzību noraidīja.
VID sodu Flikam noteica, jo viņš likumā noteiktajā kārtībā nebija informējis VID par divu jaunu valdes locekļu - Mārtiņa Antonoviča un Lailas Odiņas - iecelšanu lidsabiedrības valdē.
VID konstatējis, ka Antonovičs valdē darbu sācis 2006.gada 24.janvārī, bet Odiņa - 2005.gada 27.jūnijā, taču par šīm izmaiņām lidsabiedrības vadītājs VID nav informējis.