„Mēs noteikti nāksim ar ierosinājumu, pretrunīgi vērtētu, atjaunot valsts uzņēmumos padomes, kas atbilst labiem pārvaldības principiem, to likvidācija nebija tas labākais lēmums no uzņēmumu pārvaldības principu vadības viedokļa,” raidījumam saka EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Raidījums vēsta, ka šis priekšlikums būs iekļauts koncepcijā par valstij piederošo kapitāldaļu pārvaldīšanu, ko EM plāno pabeigt pusotra mēneša laikā. Koncepcijā būs arī priekšlikums sakārtot valsts uzņēmumu vadības atalgojumu, sasaistot to ar uzņēmuma lielumu un tā finansiāliem rezultātiem. J.Pūce uzsvēra, ka „ir jābūt iespējai, ka uzņēmuma valde, ja mērķi tiek pārsniegti, saņem atbilstošu motivējošu piemaksu, vai prēmiju par šo rezultātu.”
De facto klāstīja, ka tomēr daudz būtiskāks būs jautājums par uzņēmumu pārvaldes centralizāciju, ko prasa arī starptautiskie aizdevēji, un ko kā optimālu modeli ieviesušas daudzas Eiropas valstis. Šobrīd viena no iecerēm ir veidot valsts kapitāldaļu pārvaldes iestādi uz esošās Privatizācijas aģentūras bāzes. Bet tā uzņēmumus pārvaldītu kopā ar kādu ministriju.
Kā uzsvēra eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Latvijā Indars Aščuks – centralizējot pārvaldi ir svarīgi, lai tajā būtu no politiskās ietekmes pasargāti profesionāļi. „ Pats būtiskākais būs, ka šajā pašā pārvaldes departamentā tiks piesaistīti neatkarīgi, profesionāli, pieredzes bagāti cilvēki, kuriem reputācija ir dārgāka par visu. Tanī mirklī, kad mums būs šādi cilvēki, kuri baudīs sabiedrības uzticību, tad nebūs šaubu, ka tālāk šī pārvalde attiecībā uz miljardiem vērtiem valsts aktīviem ir laba,” stāstīja I.Aščuks.
Bet vēl līdz tam EM piedāvās valdībai koncepciju, pēc kuras izvērtēt, kādiem uzņēmumiem un to kapitāldaļām piederēt valstij, kādus uzņēmumus vajadzētu pārdot un kādus – reorganizēt. Šo dokumentu jau otrdien iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā, ziņoja De facto.
J.Pūce intervijā LTV raidījumam skaidroja: „Vesela rinda valsts komercsabiedrību ir uzņēmums, bet faktiski pilda iestādes funkcijas. Mūsu priekšlikums ir šādus uzņēmumus reorganizēt par iestādēm, lai būtu lielāka skaidrība un tiesiska noteiktība, lai mēs varētu runāt par aitām, tur, kur ir aitas un vilkiem tur, kuri ir vilki.” Tas, piemēram, liegtu iestādei, kura apkalpo valsts obligāti noteiktos maksājumus, savās izmaksās rēķināt arī peļņas daļu.
Savukārt teju visas pārējās kapitālsabiedrības EM piedāvās izvērtēt pēc kritērijiem, vai uzņēmums ir valsts stratēģisko interešu lokā, vai konkrētajā nozarē ir tirgus nepilnība. Tie tad arī būtu gadījumi, kad uzņēmumam jāpaliek valstij. Vērtēt, ko no uzņēmumiem atstāt, ko nē, atstās katras ministrijas ziņā, bet gala lēmums piederēs valdībai. J.Pūce domā, ka ar saraksta vētīšanu līdz gada beigām jātiek skaidrībā.
Bet līdz šim par neprivatizējamiem noteiktos uzņēmumus - AS Latvenergo, lidosta Rīga, Latvijas dzelzceļš, AS Latvijas valsts meži, Latvijas Gaisa satiksme un Latvijas pasts uz statusa pārvērtēšanu neliks.