Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.
Iepriekšējai, 13.Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" ceturtdien, 27.oktobrī, Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.
Par likumprojekta pārņemšanu izvērtās plašas debates. Parlamentāriete Linda Liepiņa (LPV) pauda, ka Satversmes tiesa (ST) esot "ielīdusi" politikā un izteikusi spriedumu, aizsteidzoties priekšā likumdevējam, kas viņas ieskatā nav pareizi. Izvēloties kandidātus ST tiesnešiem, būtu jāvērtē arī viņu pasaulīgais skatījums, lai viņu personīgā pārliecība neparādītos tiesas lēmumos, uzskata politiķe.
Partijas "Progresīvie" frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens savukārt aicināja deputātus ieklausīties Latvijā neatzīto ģimeņu stāstos. "Tie ir tēvi un mātes, kas slimnīcās nevar brīvi apmeklēt savu dzīvesbiedru bērnu. Tie ir nelaulāti pāri, kas kopā veido ģimenes budžetu un par to saņem audita vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta. Tie ir nelaulāti seniori, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, rūpējās viens par otru, mīl viens par otru, bet nesaņem atbalstu, vienam no dzīvesbiedriem aizejot aizsaulē. Tie ir nodokļu maksātāji, kas par mantojumu vai dāvinājumu maksā daudzkārt lielākas nodevas, un tās ir visas pārējās Latvijā neatzītās ģimenes, kuru dzīve ir apgrūtināta likuma priekšā visdažādākajos veidos," sacīja parlamentārietis.
Nacionālās apvienības (NA) politiķis Aleksandrs Kiršteins pauda, ka parlaments jau ceturto reizi tērē laiku ar jautājumu, "kur skaidri zinām, ka šajā Saeimā tam nebūs vairākuma". To viņš pamatoja ar partiju "Attīstībai/Par!" un "Konservatīvie" neiekļūšanu 14.Saeimā.
Deputāts Mārcis Jencītis (LPV) norādīja uz zemo dzimstību Latvijā, sakot, ka tā ir demogrāfiska katastrofa. Viņaprāt, Civilās savienības likums demogrāfijas situāciju pasliktinās. Viņš arī atzīmēja, ka nevienā Austrumeiropas valstī un jaunajā Eiropas Savienības dalībvalstī viendzimuma laulības nav atļautas - vienīgais izņēmums ir Slovēnija.
Saeimas sekretāra biedre Antoņina Ņenaševa (P) nolasīja vēstuli, ko sabiedriski aktīvi cilvēki no dažādām jomām ir nosūtījuši katram deputātam par Civilās savienības likuma pārņemšanu un pieņemšanu 14.Saeimā. Vēstulē ir uzsvērts, ka pašlaik ģimenēm, kas nav laulātas, īpaši viendzimuma pāru veidotām ģimenēm, nepastāv nekādas juridiskās, sociālās un ekonomiskās aizsardzības ietvars.
Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) vērsa uzmanību, ka vairākkārt no Saeimas tribīnes teikts, ka ir jāiestājas par ikvienu Latvijas iedzīvotāju, arī par tiem, kas par mums nav balsojuši. "Mēs teju katrā sēdē runājam par to, ka mēs esam visu Latvijas iedzīvotāju parlaments, bet vairums šeit esošo politisko spēku joprojām uzskata, ka daudzas ģimenes ir mazāk svarīgas nekā citas," pauda Skujiņa-Rubene.
Parlamentāriete Līga Rasima (P) retoriski vaicāja, vai Latvijas izpratne par tiesiskumu un cilvēktiesībām balstīsies tādās Eiropas demokrātijās kā Zviedrija, Somija, Vācija un Dānija, vai arī deputāti labprātāk sekotu Krievijas, Baltkrievijas un Irānas piemēriem. Ir jāatbrīvojas ne tikai no fiziskā padomju mantojuma pieminekļiem, bet arī no aizspriedumiem par to, ka visiem jābūt vienādiem, sacīja politiķe.
"Jaunās vienotības" (JV) politiķe vaicāja, vai tie deputāti, kuri balso pret Civilās savienības likumu, kaut reizi ir parunājuši ar kādu no ģimenēm, kuras ļoti vēlas, lai šis Civilās savienības likums beidzot tiktu pieņemts, un pavaicājuši tām, kādēļ tas ir tik ļoti nepieciešams un kādi būtu šo ģimeņu labklājības ieguvumi.
Deputāts Andrejs Judins (JV) izteica nožēlu, ka diskusijas dalībnieki dažkārt izvirza kādas tēzes, kuru patiesumu pēc tam mēģina pierādīt. Tiek diskutēts pašiem ar sevi tā vietā, lai mēģinātu saprast, kāds ir konkrētā likumprojekta mērķis, pauda parlamentārietis.
Politiķis kā piemēru minēja likumprojekta pretinieku argumentu, ka tas apdraud ģimeni. "Bet vai tā ir? Vai tiešām ir pamats uzskatīt, ka, pieņemot jaunu normatīvo aktu un regulējot attiecības starp diviem cilvēkiem, tiks apdraudēta ģimene? Vai tiešām tad šis likumprojekts iznīcinās ģimeni?" vaicāja Judins, kurš šādas bažas uzskata par nepamatotām.
Politiķis arī brīnās, ka jautājums tiek sasaistīts ar demogrāfiju. Judins skaidroja, ka nebūs tā, ka likuma pieņemšanas gadījumā kāds, kurš tagad veido veido ģimeni, lai radītu bērnus, atteiktos no šīs ieceres.
Savukārt deputāte Linda Matisone (AS) norādīja, ka ir saņēmusi daudz vēstuļu ar aicinājumu neatbalstīt Civilās savienības likumprojektu. Gan politiķe, gan daži citi deputāti debatēs pauda savu uzskatu, ka "strīdīgais" ST spriedums jau ir izpildīts, veicot grozījumus Darba likuma.
Matisone arī atzīmēja, ka Valsts prezidents Egils Levits publiski esot norādījis ka ST spriedums esot atrisināts ar minētajiem grozījumiem Darba likumā. "Vēl vairāk - Levit[s] (..) norāda, ka par civilās savienības institūta ieviešanu ir nepieciešama diskusija sabiedrībā," pauda politiķe.
Deputātes ieskatā ir nepieciešama gan diskusija, gan arī tautas iesaistīšana, lai lēmumu šajā jautājumā pieņemtu referendumā. Matisone pauda bažas, ka līdzīgi kā vairākās citās valstīs šāda likuma pieņemšana nākotnē nozīmētu viendzimuma laulību legalizēšanu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja kustības pārstāve Zane Jēkabsone, ST spriedums Latvijas likumdevējam devis uzdevumu - nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību. Nodrošinot ST sprieduma izpildi, Tieslietu ministrijas paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.
Taču likums tā arī netika pieņemts 13.Saeimā, apstājoties 3.lasījumā, kā rezultātā viendzimuma ģimenes bijušas spiestas lūgt ģimenes fakta konstatāciju tiesas ceļā, no kurām jau vairākas jau atzītas.
Kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis iepriekš norādīja, ka 13.Saeima klaji ignorēja un neizpildīja divus ST par visu ģimeņu aizsardzību. Nespējot pieņemt regulējumu ārpuslaulībā dzīvojošo ģimeņu aizsardzībai, likumdevējs ir parādījis, ka neciena vai līdz galam neizprot Latvijas valsts pamatlikumu - Satversmi, pauž organizācijas pārstāvji.
Iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu - tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.
Likumdošanas iniciatīva paredzēja iespēju noslēgt dzīvesbiedru līgumu notariālā akta kārtībā, kas regulētu dzīvesbiedru personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteiktu gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, aizsargājot šo personu tiesības uz ģimenes dzīvi.
Tāpat aicināts nodrošināt dzīvesbiedru pāriem iespēju reģistrēt savas attiecības atvieglotā kārtībā, paredzot attiecību reģistrēšanu pie zvērināta notāra, tai skaitā izmantojot notāru attālināto pakalpojumu iespējas - "digiNotārs".