Cits viedoklis par enerģētikas matemātiku

Latvijas Republikas normatīvie akti nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu tarifi ir publiski pieejami, tāpēc pavisam viegli šo informāciju var iegūt (kaut vai piezvanot) no siltumenerģijas ražotāja, piegādātāja un/vai realizētāja, arī pašvaldībā vai pie regulatora. Tāpēc nav nepieciešamības neko «aprēķināt», lai noteiktu, piemēram, ražotāja tarifu. Tomēr kaut kādu man nezināmu iemeslu dēļ cienījamā profesore šoreiz to ir darījusi, apmaldoties trīs priedēs. Izrādās, arī tā matemātika ne katrreiz ir vienkārša. Kur tad ir Blumbergas kundzes kļūda? Un vai kļūda vispār ir?Īsumā atgādināšu cienījamās autores «vienkāršo matemātiku»: zinot, ka siltumenerģijas gala tarifs ir Ls 60,21 par megavatstundu (MWh) un zinot vai pieņemot, ka ražotājs ir prognozējis (plānojis) realizēt 6500 MWh gadā, ka prognozētie siltumenerģijas zudumi esošajā siltumtīklā būs 21,7% vai 1400 MWh gadā un patērētājiem gadā tiks realizētas 5100 MWh siltumenerģijas, autore dīvainā veidā nonāk pie ražošanas tarifa 47,16 Ls/MWh. Nonākot pie šāda rezultāta, nākamajam secinājumam vajadzēja būt tādam, ka siltumenerģijas pārvades un realizācijas tarifs ir noteikts nepamatoti zems, par cik Ls 13,05 par MWh (60,21 – 47,16) nodrošina vien plānoto zudumu segšanu, atstājot siltumtīklu uzturēšanai un remontiem, tajā skaitā tīklu nolietojumam un darbinieku darba samaksai vien Ls 531 gadā vai Ls 0,104 par MWh. Vai nav tā kā par zemu?Cik tad īsti maksā jaunā šķeldas katlumājā saražota megavatstunda siltumenerģijas? Man ir iespēja runāt par reāliem (ne «vajadzīgu» secinājumu izdarīšanai pieņemtiem) skaitļiem. Uzdevumu atvieglo tas, ka izejas informācija šim konkrētajam projektam laimīgā kārtā ir stipri līdzīga Blumbergas kundzes analizētajai katlumājai.AS _Latvenergo _2008.gada 28.novembrī nodeva ekspluatācijā jaunu ar šķeldu kurināmu katlumāju Ķegumā, kuras uzstādītā siltuma jauda ir 4 MW. Katlumājas būvniecība izmaksāja 1,3 miljonus latu vai 325 000 latu uz uzstādīto megavatu. 2006.gada nogalē AS _Latvenergo _valde pieņēma iepriekšēju lēmumu par šķeldas katlumājas būvniecību, paredzot šī «zem atslēgas»* projekta realizācijai 680 000 tūkstošus latu, tas ir, Ls 170 000 uz vienu uzstādīto MW. Projekta realizācijai plānotais investīciju apjoms tika aprēķināts, par pamatu izmantojot informāciju par līdzīgu šķeldas katlumāju būvniecību gan Latvijā, gan Eiropā. Pēc Eiropas valstīs apkopotās informācijas,** ar šķeldu kurināmas 4 MW katlumājas būvniecības izmaksas ir ap Ls 230 000 uz MW. 2007.gadā notika atklāts konkurss uz katlumājas būvniecību. Tomēr arī konkursa labākais piedāvājums bija 1,9 reizes dārgāks par sākotnēji plānoto, tāpēc pats par sevi saprotams, ka gala lēmums par šo investīciju projektu bija visnotaļ grūts. Atļaušos citēt cien. profesores teikto, lai nerastos pārpratumi: «Jaunas pilnībā automatizētas katlumājas cena jāvērtē vidēji Ls 100 000 par megavatu uzstādītās jaudas. Ja katlumājā saražo 6500 MWh/gadā, tad jauda nevarētu būt lielāka par trim MW. Tas nozīmē, ka kapitālieguldījumi katlumājai un noliktavai varētu būt aptuveni Ls 300 000. Pieņemot, ka par visu summu tiek ņemts kredīts uz 10 gadiem un uz 12%, pirmajā gadā bankai būtu jāatmaksā Ls 66 000, kas, pārrēķinot uz 1 MWh, būtu Ls 10,15. Vēl varētu būt maksa par elektroenerģiju (2 Ls/MWh), algas pilnībā automatizētas katlumājas vadībai un noliktavas apkalpošanai (ne vairāk par 3 Ls/MWh) un kādi nelieli citi izdevumi Ls 13 apjomā (2 Ls/MWh).Savas pārdomas un aprēķinus izteikšu ar vienkāršu matemātiku. No Ls 47,16 atņemam visus izdevumus, un iznāk, ka pāri paliek 15 Ls/MWh. Skaitļi pasaka priekšā, ka peļņa šādā katlumājā varētu būt 32%.»Ja mēs atgrieztos pie cien. Blumbergas kundzes matemātikas, tad ar viņas pieņemtajiem kredīta nosacījumiem (10 gadi un 12%) tikai kapitāla izmaksas vien šim reālajam projektam pirmajam gadam būtu Ls 44 par megavatstundu. Pieskaitot Blumbergas kundzes nosauktās pārējās izmaksu komponentes (par kurināmo, elektrību, algām, pārējiem izdevumiem), siltumenerģijas ražošanas pašizmaksa sanāktu Ls 61 par megavatstundu, bet ar cienījamās profesores izrēķināto Ls 15 par MWh peļņas daļu, siltumenerģijas ražošanas tarifam vajadzētu būt 76 Ls/MWh.Un tomēr. Apstiprinātais tarifs ir Ls 46,30 par MWh. Nedaudz pārfrazējot Blumbergas kundzi, varētu jautāt – kur tad slēpjas fenomens, ka tik mazs tarifs tiek apstiprināts? Pamatā trīs lietās – (I) projektam bija Eiropas Savienības un valsts 284 tūkstošu latu līdzfinansējums, (II) kreditēšanas nosacījumi ir labvēlīgāki nekā pieņemts aprēķinā, (III) _Latvenergo _nav plānojis nesamērīgi pelnīt uz siltumenerģijas ražošanu šajā katlumājā.    Un tātad – kur ir Blumbergas kundzes kļūda un vai kļūda ir vispār?Ja kļūda ir, tad tā pamatā slēpjas investīciju apjomu novērtēšanā – mēs diemžēl jau sen nedzīvojam «labajos» deviņdesmitajos gados. Bet var jau būt, ka kļūdas nav. Ka aprēķinos apzināti konkrētu datu vietā tiek izmantoti ar reālo situāciju nesaistīti «eksperta pieņēmumi», lai nonāktu pie «pareiza rezultāta» un «adekvāta tarifa» pašreiz modē esošās šķeldas jautājumā. Absurdāku apgalvojumu par to, ka, «lai sasniegtu lielāku tarifu, tiek būvētas katlumājas ar neatbilstošu uzstādīto jaudu un nesamērīgi dārgu iekārtu», neesmu dzirdējis. Neviens uzņēmējs, lai cik viņš būtu arī turīgs, neinvestēs neapdomīgi lieki.Apspriežot jautājumu par uzstādīto jaudu, kā aksioma ir jāielāgo, ka siltuma avotā uzstādīto jaudu izvēlas ar aprēķinu, lai kopējā uzstādītā jauda pārsniegtu nepieciešamo darba jaudu, un, ja viena visjaudīgākā siltumenerģijas ražošanas iekārta iziet no ierindas, atlikušās pie zemākās aprēķina ārgaisa temperatūras varētu nodrošināt pietiekamu siltumenerģijas ražošanu siltumapgādes sistēmā, kurā katlumāja ir vienīgais siltuma avots. Pretējā gadījumā ražotājs uzņemas atbildību par MK noteikumos Nr.281*** un Nr.878**** noteikto kvalitātes un tehnisko prasību neievērošanu un siltumapgādes drošumu. Nobeigumā vēlos teikt, ka katrs enerģētikas nozarē realizētais projekts ir individuāls gadījums, kur vispārinājumi ne vienmēr darbojas, jo mainās arī ekonomiskā, biznesa vide un citi apstākļi. Piemērs no dzīves. Rīgas TEC-2 jaunais kombinētā cikla bloka «zem atslēgas» projekts izmaksāja 125 miljonus latu par uzstādītiem 420 MWel kondensācijas režīmā vai Ls 298 par uzstādīto kW, līgums noslēgts 2005.gadā. Savukārt 2009.gadā _Lietuvos elektrine_ (Lietuva) analoģisks (tieši tāda pati gāzes turbīna) kombinētā cikla bloka «zem atslēgas» projekta izmaksas 230 miljoniem latu par 444 MWel kondensācijas režīmā vai Ls 526 par uzstādīto kW*****. Ir radīta kārtējā sensācija, ir it kā atrasti arī vainīgie – sliktie ražotāji ar nesaprātīgi augstām pelnīšanas vēlmēm un nekompetenti regulatori. Ja tā, tad atkal laba un vajadzīga lieta tiek «dzīta stūrī» bez jebkādiem konkrētiem piedāvājumiem, ko darīt, lai ar šķeldu ražotās siltumenerģijas cena būtu pieņemama enerģijas lietotājiem un ražotājiem tiktu skaidri definēti «spēles» noteikumi valsts mērogā. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, ražotājs jau ir noteicis zemāku cenu par piegādāto siltumenerģiju un arī turpmāk strādāsim pie izmaksu optimizēšanas, ņemot vērā esošās ekonomiskās situācijas nopietnību un izmaksu samazinājumu, noteiksim jaunu tarifu un, protams, to publicēsim.* - cenā iekļautas šķeldas katlumājas projektēšanas, iekārtu un to montāžas, celtniecības un nodošanas ekspluatācijā izmaksas (angļu valodā lietotais saīsinājums - EPC).** - _Design principles of biofuel-fired heating stations of <10 MW, OPET Report,_ 2002,*** – MK Nr.281 – Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs.**** – MK Nr.876 – Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi.***** – _BNS_, Viļņa 24.04.09.