Par to, ka šāds priekšlikums ir, G.Daudze uzzinājis, kad sākās jezga publiskajā telpā. Viņš esot papētījis jautājumu un secinājis, ka tas ir atkārtots šīs problēmas risinājuma mēģinājums. Pirmo reizi to mēģināts risināt pagājušajā gadā, kad valdība 14.jūnija sēdē, kad premjers jau bija Jaunā laika pārstāvis Valdis Dombrovskis, to esot atbalstījis. Pamatideja, pēc G.Daudzes teiktā, ir tāda, ka kadastrālā vērtība 2007.gadā bija augstākajā punktā, bet tagad īpašumi kļuvuši daudz nevērtīgāki un bankas prasa papildu nodrošinājumu. Tādējādi jārisina daudzu cilvēku problēmas.
"Tas ir izdevīgi ne tikai daudziem, bet arī dažiem, bet arī Brīvības ielā bedrīti nelāpa tāpēc, ka pa to prezidents brauc uz savu dzīvokli," atzina Saeimas priekšsēdētājs. Viņš arī teica, ka vienmēr ir pastāvējis uz to, ka uz galīgo lasījumu nevajag iesniegt radikālus priekšlikumus, bet šajā gadījumā tā sanāk.
Saeimas deputāte Ilma Čepāne (PS) raidījumā savukārt pavēstīja, ka iebildumi pret šiem grozījumiem, kuru pieņemšana, kā Diena jau ziņoja, var radīt
vairāku miljonu latu kaitējumu valsts budžetam, kā arī radīt ilgstošas
tiesvedības risku, ir Finanšu, Ekonomikas, Tieslietu ministrijai, Privatizācijas aģentūrai un valsts uzņēmumam Valsts nekustamie īpašumi. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka tas ir pretrunā Satversmes 91.pantam. Šis pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka
tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."
PCTVL pārstāvis Juris Sokolovskis teica, ka Tautsaimniecības komisijā pret grozījumiem bija Jaunā laika, Pilsoniskās savienības, PCTVL, bet pārējie balsoja par, līdz ar to var rasties situācija, ka šie priekšlikum tiks pieņemti. Šajā gadījumā tiem ir noteikta steidzamības kārtība, un Valsts prezidents tos nevarēs atdot atpakaļ.
Jau vēstīts, ka grozījumi var būt par labu vairākiem simtiem privatizētāju, to skaitā ir arī ar Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli saistīti uzņēmumi, kuri 2008.gadā privatizēja zemesgabalus Andrejsalā.