Viena no jomām, kur iespējamas reformas, pēc Bičevska domām, ir sociālais budžets, par ko būs smagas debates, "politiski smagas". No vienas puses ir jautājums, vai valsts spēj noturēt šeit noteiktu skaitu darbspējīgo cilvēku, kas nodokļos maksā noteiktu summu, bet no otras puses - jautājums par cilvēkiem, kas kādreiz te strādāja, maksāja nodokļus un tagad gaida no valsts kaut ko vairāk. Latvijā pašlaik ir ap 950 000 strādājošo un ap 570 000 pensionāru.
Pašreizējā pensiju sistēma tika izveidota pagājušā gadsimta 90.gados, kad bija nedaudz cita demogrāfiskā situācija. Lai tā spētu darboties, valstī ir jāsaglabā noteikts skaits strādājošo.
Bičevskis ir pārliecināts, ka situāciju var stabilizēt, neizjaucot pašreizējo pensiju sistēmu, "nepieciešama amortizācija, korekcijas variantu ir daudz". Viņš uzskata, ka vairāk līdzekļu var novirzīt pensiju 2.un 3.līmenim, veicināt privātos pensiju uzkrājumus.
Uz jautājumu, kādai jābūt strādājošo un pensionāru proporcijai Latvijā, Bičevskis sacīja, ka tas atkarīgs, uz kādu dzīves līmeni Latvijas tiecas. Viņaprāt, varētu pat pietikt ar pašreizējo strādājošo skaitu, ja būtu augstāka pievienotā vērtība Latvijā ražotajām precēm un pakalpojumiem, ja būtu augstāks darba ražīgums. Pēc valsts sekretāra teiktā, šajā jomā Latvija ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm.
No otras puses, Latvijas iedzīvotāju skaits ārpus lielajām pilsētām ir tik neliels, ka ir apgrūtināta to pakalpojumu sniegšana, ko iedzīvotāji gaida no valsts. Piemēram, sociālā apdrošināšana, veselība, izglītība. Tas nozīmē, ka vajag vai nu samazināt apdzīvoto teritoriju skaitu, kuros šie pakalpojumi tiek sniegti, vai palielināt tajās dzīvojošo cilvēku skaitu, lai nodrošinātu nepieciešamo naudas plūsmu.
Bičevskis norāda, ka nodokļu paaugstināšana, kas tika veikta tagad, Latvijai jebkurā gadījumā būtu jādara jau tuvākajos gados, lai tie līdzinātos Eiropas līmenim. Pēc grafika, piemēram, akcīzes nodoklim jāpaaugstinās reizi divos gados līdz 2018.gadam, bet Latvija to izdarīja nedaudz agrāk.
Bičevskis atturas minēt summu, kāda būs nepieciešama 2012.gada budžeta konsolidēšanai, - "gaidām datus par 2010.gadu". Debates ar starptautiskajiem aizdevējiem sājā jautājumā sākšoties aprīlī, kad arī varētu izskanēt pirmie piedāvājumi. "Skaidrs ir viens, ka bez papildu izdevumu samazināšanas panākt par 3% zemāku 2012.gada budžeta deficītu no IKP ir nereāli," skaidro valsts sekretārs
Komentējot zviedru ekonomista Andersa Oslunda prognozes, ka Latvija pirmskrīzes situāciju, investīciju palielināšanos varētu sasniegt jau pēc 5-6 gadiem, Bičevskis sacīja, ka Latvija ir unikāla valsts. "'Mūsu uzņēmēju spēja pielāgoties visdīvainākajām situācijām ļauj mums ātri izrāpties no visdziļākajām bedrēm un nonākt kalna virsotnē. Tiesa, gadās, ka stāvot kalna galā, mēs aizmirstam uzlikt šalli, apaukstējamies un krītam lejā. Šīs krīzes mācība - plānot savas finansu darbības ilgstošā perspektīvē, krāt. Ja apgūsim šo mācību un neaizmirsīsim par plānošanu, varēsim pievienoties zviedru ekonomista optimistiskajām prognozēm," situāciju raksturo Bičevskis.