FM norādīja, ka neziņa par Brexit znākumu rada nenoteiktību attiecībā uz iemaksām ES budžetā pēc 2019. gada.
"Pastāv risks, ka vidējā termiņā Latvijas iemaksas ES budžetā varētu pieaugt attiecībā pret plānoto apmēru, ja Brexit process notiek bez vienošanās un ES līmenī dalībvalstis nevienojas par īstermiņa pasākumiem, lai mazinātu breksita sekas un izvairītos no negatīvas ietekmes uz ES budžetu," norādīja FM.
Pēc ministrijas indikatīvā novērtējuma, negatīva Brexit iznākuma rezultātā Latvijas iemaksas ES budžetā 2019. gadā varētu indikatīvi palielināties par 4,23 miljoniem eiro, savukārt 2020. gadā - par 23,27 miljoniem eiro. Pēdējos gados Latvijas iemaksas ES budžetā veido aptuveni 250 miljonus eiro.
Atbilstoši Ārlietu ministrijas sniegtajai informācijai bezvienošanās scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš, kas FM ļauj secināt - pastāv risks, ka Apvienotā Karaliste pēc 2019. gada 31. oktobra nesegs savas finansiālās saistības attiecībā uz ES budžetu, tāpēc ar to saistītais fiskālais risks par 2020. gadu tiek ietverts Latvijas fiskālās nodrošinājuma rezerves aprēķinā.
Krējums Saldais
kolhoza galvenais grāmatvedis
Njirdzeejs