Atbalsta priekšlikumu aizliegt azartspēles līdz 21 gada vecumam

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) gan rosināja jautājuma izskatīšanu atlikt uz trim nedēļām, lai iegūtu atzinumus no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga biroja, jo esot nepieciešams pamatojums šāda vecuma sliekšņa paaugstināšanai.Viņš vērsa uzmanību uz to, ka daudzās jomās noteiktais vecuma slieksnis ir 18 gadi, piemēram, šādā vecumā var veidot ģimeni, vēlēt, lietot alkoholu un smēķēt. Tāpēc būtu jāsniedz vērtējums arī cilvēktiesību ekspertiem un juristiem. Tāpat tika vērsta uzmanība uz to, ka jau šovasar Saeimā varētu parādīties jaunais azartspēļu likums, tāpēc varbūt par izmaiņām būtu jādomā, vērtējot šo likumu.Tomēr deputāti ar balsu vairākumu Reira priekšlikumu noraidīja, tā vietā atbalstot ekspremjera Andra Šķēles (PLL) ierosinājumu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, tādējādi dodot politisko mandātu izmaiņām topošajā likumā."Jauni cilvēki bieži vien vēl nezina naudas vērtību, tāpēc ļoti ātri viņiem var izveidoties azartspēļu atkarība. Jauns cilvēks 18 līdz 20 gadu vecumā bieži vien vēl nav emocionāli nobriedis, ne vienmēr spēj pilnībā uzņemties atbildību par savu rīcību," skaidro SC frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs.Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka Latvijā turklāt bērni lielākoties beidz skolu 19 līdz 20 gadu vecumā. "Skolēni nestrādā, bet mācās, tāpēc viņiem parasti nav savu ienākumu. Ir absurdi, ja skolēns pēc stundām iet notriekt spēļu zālē kabatas naudu, ko viņam iedevuši vecāki, taču pašlaik Azartspēļu un izložu likums to pieļauj. Mēs uzskatām, ka vecuma ierobežojums spēļu zāļu un kazino klientiem ir jāpaaugstina, lai samazinātu risku jaunajai paaudzei kļūt azartspēļu atkarīgai. Jāpiebilst, ka Igaunijā un Lietuvā jau ir noteikta atbilstoša norma, un es aicinu kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu," saka Klementjevs.LETA jau ziņoja, ka iepriekš ar šādu priekšlikumu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē klajā nāca "Vienotības" deputāts Guntars Galvanovskis, kurš turklāt aicināja trīskāršot līdzšinējo azartspēļu organizētāju sodu, ja šī likuma norma netiks ievērota."Atkarība no azartspēlēm nereti tiek uzskatīta par daudz nopietnāku nekā atkarība no alkohola vai narkotikām. Tā ir emocionāla slimība, kuru izraisa patoloģiska sāncensība un vēlme iedzīvoties vieglā naudā, tomēr labi zināms, ka realitātē tā tas nenotiek. Pieaug nevis spēlētāju finansiālā nodrošinātība, bet gan spēļu zālēs pavadīto stundu skaits. Tieši tādēļ, lai no šādas ietekmes pasargātu pēc iespējas lielāku cilvēku loku, tostarp jauniešus, kuru emocionālo stabilitāti ir daudz vieglāk ietekmēt, iesaku paaugstināt minimālo spēlētāju vecumu," norādīja Galvanovskis, piebilstot, ka šāda pieredze jau ir vairākās citās Eiropas valstīs - Lietuvā, Īrijā, Beļģijā, Montekarlo.Arī Latvijā vairakkārt runāts par nepieciešamību paaugstināt vecuma cenzu, tomēr līdz šim tas nav ticis pieņemts.