Kopš pagājušā gada novembra beigām no darba "Parex bankā" atlaisti vai aizgājuši gandrīz 600 cilvēki - tā ir apmēram ceturtā daļa no bankas darbiniekiem. Daļa no viņiem saņēmusi visai ievērojamas naudas summas no bankas - vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem tā svārstoties starp 40 000 un 80 000 latu.
"Parex bankas" vecākā viceprezidente Tīna Ķuze skaidrojusi, ka kompensācijai ir vairākas sastāvdaļas - ir bijis paredzēts konkrēts algu skaits, kas ir jāizmaksā darbiniekiem aizejot, dažiem darbiniekiem iekrājies liels neizņemto atvaļinājuma dienu skaits, kas bijis jākompensē, turklāt atkarībā no darba stāža ir arī likumdošanas prasības maksāt dažādas kompensācijas.
Starp šiem aizgājušajiem darbiniekiem ir arī daži, kuri aizejot saņēmuši summas starp 100 000 un 200 000 latu. Piemēram, viens no bankas bijušajiem valdes locekļiem, kas strādājis plecu pie pleca ar Karginu un Krasovicki, aizejot saņēmis 211 758 latus, visticamāk, pirms nodokļu nomaksas, kāds cits - 118 799 latus, vēl viens 108 269 latus. Viens no bankas padomē strādājošajiem saņēmis 180 269 latu kompensācijas, savukārt kāds no viceprezidentiem - 193 217 latus, vēl kāds attiecīgi 192 888 un 124 957 latus. Viena no lielajām summām izmaksāta vēl pavisam nesen - septembrī.
Viens no bankas bijušajiem valdes locekļiem, kurš bankā vairs nestrādā, Arnis Lagzdiņš sacījis: "Es jau pats nepiedāvājos aiziet no sava amata - es to pats neiniciēju. Tiem, kas pārvalda banku, ir jādomā par sekām, ja viņi dara vienu vai otru darbību." Cik liela summa kopumā izmaksāta bankas bijušajiem darbiniekiem kompensācijās un atlaišanas pabalstos, banka pagaidām nav atklājusi.
Uz pārmetumiem, kāpēc daudziem no 600 aizgājušajiem darbiniekiem izmaksāts lielākas summas nekā to paredz Darba likums, banka skaidrojusi, ka lielākas kompensācijas paredzējis darba līgums, kas ar darbiniekiem noslēgts vēl Kargina un Krasovicka laikā.
Tomēr arī pašreizējā valde un padome ir ieguvusi līdzīgus "zelta izpletņus". Kā noskaidrots Finanšu ministrijā, pašreizējo valdes un padomes locekļu darba līgumi nosaka, ja viņi zaudē darbu, "Parex banka" viņiem izmaksās sešu mēnešu darba algu. Jau šogad vismaz divi jaunizveidotās padomes locekļi pie šīs kompensācijas ir tikuši. Tā kā padomes locekļa alga ir 2000 latu, tad šie padomes locekļi nenostrādājuši pat pilnus sešus mēnešus kopā ar savu pēdējo darba algu saņēma arī kompensāciju - 12 000 latu pirms nodokļu nomaksas.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka atbildība par milzu kompensāciju saglabāšanu "Parex bankas" augsta līmeņa darbiniekiem jāuzņemas Finanšu ministrijas amatpersonām. Premjers arī uzskata, ka lielās kompensācijas ir viena no lietām, kas sāktajā kriminālprocesā būtu jāpārbauda prokuratūrai.
"Summas ir nesamērīgās, ir noteikti normatīvie akti, kas nosaka, kādi ir noteikti atlaišanas pabalsti, un šajā gadījumā šie līgumos noteiktie ir daudz lielāki. Pārņemot banku, nekādus šādus bonusus valdes locekļiem nebija pamata saglabāt," izteicies Dombrovskis.
Premjers uzskata, ka lielās kompensācijas esot vēl viens no pierādījumiem, cik neprofesionāli organizēta "Parex bankas" pārņemšana. "Protams, ka šos jautājumus vajadzēja izvērtēt tajā brīdī, kad notika bankas pārņemšana, un saprotams, ka tādām kompensācijām pamata nav," sacīja premjers. Savukārt atbildot uz jautājumu, kam būtu jāuzņemas atbildība par kompensāciju saglabāšanu, Dombrovskis konkrētas amatpersonas nenosauca: "Mēs zinām, ka prokuratūra veic izmeklēšanu, šis ir viens no tiem aspektiem, kas būtu jāizvērtē."
Premjers uzskata, ka atbildīgie būtu meklējami Finanšu ministrijā: "Tās Finanšu ministrijas amatpersonas, kuras veica bankas pārņemšanu, nav izvērtējušas ar iepriekš valdes locekļiem noslēgtos līgumus un saglabājušas šīs nesamērīgās kompensācijas. Līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka nākas ievērot šos līgumus, vai jāriskē ar tiesvedībām, kur iznākums var būt nelabvēlīgs."
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apgalvojis, ka, valstij pārņemot "Parex banku", noteikti ierobežojumi kompensāciju apmēram. Viņš apgalvojis, ka kompensāciju maksimālie apmēri noteikti ieguldījumu līgumā, kurā konkrētas saistības, tostarp samazināt iespējamo kompensāciju apmērus, uzņēmušies bankas bijušie īpašnieki. Līgums gan nav publiski pieejams.
"Ir noteikti speciāli ierobežojumi, es nevaru runāt detaļās, jo līgums nav atslepenots, bet ierobežojumi ir noteikti," teicis Bičevskis. Šobrīd tiekot vērtēts, vai kompensācijas atbilst noteiktajiem ierobežojumiem. Ja atklāsies, ka tā nav, Bičevskis neizslēdz iespējamas tiesvedības pret bankas bijušajiem akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Pašreizējās bankas valdes atbildību neesot plānots vērtēt.
Bičevskis arī uzskata, ka bankas augsta līmeņa darbiniekiem noteiktais atalgojums esot samērīgs un atbilstošs tā laika situācijai komercbanku sektorā. Vaicāts, kā savulaik notikusi darbinieku meklēšana valsts pārņemtajai bankai, valsts sekretārs stāstīja, ka jaunie valdes locekļi "tika atlasīti pēc vairākiem parametriem, protams, viņiem bijā jāspēj un jānodrošina operatīva bankas vadības pārņemšana dienas laikā, kas nozīmē, ka vismaz daļai no jaunajiem valdes locekļu kandidātiem bija jābūt ar reāli operatīvām zināšanām par bankas situāciju un līdz ar to daļa no valdes locekļiem tika izvēlēti no vidējā menedžmenta bankā".
Raidījuma rīcībā arī nonākusi informācija par "Parex bankā" strādājošo algām. Lai gan jau pagājušajā gadā banku pārņēma valsts un šobrīd 75% bankas akciju joprojām pieder valstij, līdz šim bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis vienīgais publiski atklājis savas algas lielumu. Piemēram, septembrī Melngailis saņēmis 12 000 latu, bet valdes locekļi - katrs aptuveni 10 000 latu pirms nodokļu nomaksas. Šobrīd bankas padome, kas lemj par valdes locekļu atalgojumu, to ir izmainījusi, nosakot, ka 30% no valdes locekļu algām, ieskaitot bankas prezidenta atalgojumu, pagaidām tiks ieturēti un izmaksāti janvārī - ja valde būs sasniegusi tai uzstādītos mērķus.
"Parex bankas" padomes loceklis Juris Vuskāns stāstījis, ka janvārī bankas padome lems par šīs mainīgās daļas izmaksāšanu vai neizmaksāšanu atkarībā no darba rezultātiem - esot vairāki punkti, kas ir uzdoti valdei un kas ir jāpaveic līdz 31.decembrim. Ja valde to paveiks, tad par novembri un decembri viņi šos 30% saņems.
Ir vēl vismaz pieci augsta līmeņa bankas darbinieki, kuru atalgojums septembrī bija 7000 līdz 10 000 latu mēnesī pirms nodokļiem. Savukārt apmēram 30 vidējā līmeņa vadītājiem atalgojums mēnesī šovasar bija starp 4000 un 6000 latu pirms nodokļiem.
Bankas vecākā viceprezidente Tīna Ķuze uzsver, ka bankā algas ievērojami samazinātas salīdzinājumā ar to, kādas tās bijušas pirms gada, proti, pirms bankas pārņemšanas. Ķuze stāstījusi, ka pēdējā gada laikā divas reizes samazināts bankā strādājošo atalgojums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri atalgojuma fonds esot samazinājies par 37%, tiesa gan arī darbinieku skaits samazinājies par 25%. Vadītāju atlases kompānijas "Fontes" pētījums liecinot, ka atalgojuma līmenis "Parex bankā" šobrīd esot tāds kā vidēji privātajā sektorā, kur atalgojums gada laikā ir pazeminājies par 7,2%.