Arī pēc sestdienas sarunām skaidrības par Gobzema izredzēm nav

Gobzems pēc sestdienas tikšanās žurnālistiem norādīja, ka KPV LV sarunās ir elastīga. Politiķis uzsvēra, ka partijai ir vairāki būtiski jautājumi, kas tiks uzturēti visa sarunu procesa garumā, tostarp medikamentu cenu samazināšana, OIK atcelšana, kā arī azartspēļu ierobežošana, taču pārējos jautājumos politiskais spēks esot gatavs uzklausīt un piekāpties sarunu partneriem. Viņš norādīja, ka konceptuālā līmenī KPV LV neredz lielas atšķirības starp partiju nostājām, atšķiroties tikai redzējums par izpildījumu.

Politiķis arī norādīja, ka nākamnedēļ partijas tikšoties ļoti bieži, arī vairākas reizes vienā dienā. Nākamā tikšanās reize paredzēta pirmdien, 3. decembrī.

Savukārt politiskās apvienības Attīstībai/Par! (A/P!) pārstāvis Juris Pūce uzsvēra, ka sarunu gaitā "vēsturiskās sarkanās līnijas, iespējams, nedaudz ir pabalējušas". Viņš norādīja, ka ir iesākta daudz dziļāka diskusija par darbiem un kļuvis skaidrs, ka ir gan daudz kopīgā, gan daudz atšķirīgā. Pūce piebilda, ka sestdien arī tika sastādīts darba plāns nākamajai nedēļai.

Politiķis pauda neizpratni par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu netikties ar sešām sarunās iesaistītajām partijām.

Politiķis uzsvēra, ka A/P! vēl nav pieņēmusi lēmumu par atbalstu potenciālajai Gobzema veidotajai valdībai, jo vēl nav panākta vienošanās par darāmajiem darbiem, kā arī, politiķa ieskatā, vēl aizvien trūkst kopīgas izpratnes par prioritātēm.

Turpretī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Edgars Tavars sestdienas sarunas vērtē pozitīvi un uzsvēra, ka ZZS neliek un neplāno likt jebkāda veida šķēršļus valdības veidošanai.

Daudz negatīvāku viedokli pauda Jaunās Vienotības (JV) politiķis Krišjānis Kariņš, kurš uzsvēra, ka sestdienas sapulcē tika runāts apmēram pusotru stundu, bet nebija nekādas vienošanas vai konkrētības. Politiķa ieskatā, valdības izveide sestdienas sarunu rezultātā nav pavirzījusies uz priekšu.

Komentējot jautājumu par likuma maiņu, lai atvieglotu pielaides valsts noslēpumam saņemšanu, Kariņš norādīja, ka "mēs, protams, varam mainīt likumu, ka automātiski visiem tiek piešķirta pielaide, taču rezultāts būs tāds, ka NATO Latvijai vairs nesniegs jebkāda veida informāciju, tādējādi mūs izslēdzot no informācijas aprites". Kariņš uzsvēra, ka šāds notikumu pavērsiens Latvijai būtu ļoti nelabvēlīgs un pat bīstams.

Gobzems izteicās, ka gadījumā, ja viņam izdosies sastādīt valdību, varētu lūgt atlikt Saeimas balsojumu par valdības apstiprināšanu līdz brīdim, kad būs pieņemts lēmums par pielaidi valsts noslēpumam. Sarunu partneri no citiem politiskajiem spēkiem gan šādu scenāriju kritizēja.

Politiķis arī norādīja, ka JV vēl aizvien nav skaidrības par potenciālās valdības koalīcijas sadarbības modeli.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Jaunās konservatīvas partijas (JKP) pārstāvjiem sarunās, lai noskaidrotu viņu viedokli par sestdienas tikšanos.