AKKA/LAA netīkamos grozījumus politiķu darba kārtībā «ielobējušajai» Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) autortiesību jomā ir arī citi tālejoši plāni.
Stāstu, kas parāda pretrunas pašreizējā autortiesību atlīdzības iekasēšanas regulējumā, netrūkst. Piemēram, kādas Rīgas kafejnīcas īpašniece, kura vēlējās palikt anonīma, Dienai stāstīja: «Atnāca policija un mūs sodīja, jo nebija licences. Aizgājām uz tiesu ar juristu, tiesnese uz mums sadusmojās, un zaudējām abās instancēs. Tai pašā laikā pāri ielai ir pārtikas veikals, kurā situācija bija identiska. Viņi aizgāja uz tiesu bez jurista, sataisīja žēlabainas acis, teica - mēs jau nezinājām, ka radio nevar klausīties! Un tiesnese par viņiem apžēlojās.»
Par šim līdzīgiem gadījumiem pēdējā laikā nācies dzirdēt daudz, un Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija, atsaucoties uz līdzīgu notikumu, ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka rosina atcelt tā dēvēto radio klausīšanās nodevu. Gan Vienotības, gan neatkarīgo deputātu sešnieka pārstāvji Dienai apstiprināja, ka iniciatīvu atbalsta. Klāvs Olšteins piebilda, ka ar to cīņa nebeigsies, esot «jārada konkurents AKKA/LAA, jo šobrīd cena, ko iekasē par autortiesībām, ir vienas organizācijas izdomāta un nerimst diskusijas, vai tā ir adekvāta». Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne Dienai uzsvēra, ka partija «saņēmusi neskaitāmus signālus, tai skaitā no biedriem un reģionālajām nodaļām, ka šie ierobežojumi ir nesamērīgi un represīvi, un diemžēl šāda it kā ne valstiski ļoti būtiska lieta rada cilvēkos nepatiku pret valsts pārvaldi, tādēļ ir steigšus jāmeklē situācijas risinājumi».
Mazāk daiļrunīgs, bet tiešs bija Reformu partijas (RP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis, kurš Dienai atzina, ka patiesībā minēto likuma izmaiņu iniciatore bijusi LTA, kas vērsusies pie katras Saeimas frakcijas. Arī RP asociācijas argumenti pārliecinājuši, vienkārši NA tīri tehniski paspējusi pirmā tos pieteikt. V. Dombrovskis piebilda - ja AKKA/LAA ir pārliecinoši pretargumenti, lai tā nāk uz Saeimas komisiju un liek tos priekšā. Paziņojumu, ka politiķi nesaprotot autortiesības, par tādu uzskatīt nevarot. AKKA/LAA savukārt paziņojusi, ka NA politiķi acīmredzot neesot informēti, ka «radio nodeva» izriet no autora tiesībām saņemt atlīdzību par publisko izpildījumu, kas Latvijas Autortiesību likumā esot pārņemtas no Bernes konvencijas, no kuras izstāties «nozīmētu to pašu, ko izstāties no civilizētās pasaules».
LTA priekšsēdētājs Henriks Danušēvičs saka: «Būšu priecīgs tikai tad, kad tas [grozījums] būs pieņemts,» jo AKKA/LAA tik vienkārši ar to nesamierināšoties. «Tas taču ir pilnīgs absurds - neviens no kafejnīcas ārā neskries tāpēc, ka tajā brīdī tur neskan mūzika. Arī taksometrā jūs nekāpjat, lai paklausītos radio, bet lai nokļūtu no vienas vietas otrā,» viņš uzsvēra LTA argumentus. H. Danušēvičs atzina, ka vēl piektdien ticies ar kultūras ministri un panākta vienošanās par platformu, ar kuras palīdzību popularizēt Latvijas mūziķus Latvijā un pasaulē. «Galvenais ir demonopolizēt tirgu, jo agrāk, kad bija vairākas organizācijas, mūziķi saņēma vairāk, bet pašlaik AKKA/LAA alkatības dēļ, pēc mūsu aptuveniem aprēķiniem, paši autori saņem tikai 7% no iekasētās naudas,» viņš apgalvoja.