Uz Latvijas-Krievijas robežas patlaban izbūvēti 65 kilometri. Saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem plāniem kopumā uz šīs robežas plānots izbūvēt 93 kilometrus žoga. Atlikušo daļu žoga plānots pabeigt izbūvēt šogad.
Vērtējot kā kalpo līdz šim uzbūvētais žogs, eksperti secinājuši, ka šāds līdzeklis sevi attaisnojis cīņā ar robežpārkāpējiem, tāpēc atbilstoši ģeogrāfiskajiem apstākļiem ir iespējams žogu izbūvēt vēl par aptuveni 100 kilometriem. Ja Iekšlietu ministrija atbalstīs šādu Valsts robežsardzes iniciatīvu, tad papildus žoga izbūvei nepieciešami vēl aptuveni pieci miljoni eiro.
"Mēs vērsīsimies valdībā ar lūgumu piešķirt papildu līdzekļus, un nav nekāda iemesla domāt, ka Iekšlietu ministrs šādu iniciatīvu neatbalstīs," norādīja Garbars.
Savukārt līdz 2019. gadam plānots pabeigt visas 283 kilometru garās robežjoslas ierīkošanu uz Latvijas-Krievijas robežas. Šis projekts ietver pēdu kontroles joslu, iekaramos tiltus, patruļtakas. Papildu no ES līdzekļiem tiek iegādātas tehniskās novērošanas sistēmas. Kopumā robežjoslas ierīkošanai valsts piešķīrusi 21 miljonu eiro.
Garbars atgādināja, ka žogu plānots būvēt arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Patlaban pieņemts darbu projekts un tagad tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai izsludinātu būvniecības iepirkumu. Rezultāti par iepirkuma izmaksām varētu kļūt zināmi šī gada otrajā pusē. Kopumā žogs uz šīs robežas būtu izvietots vairāku desmitu kilometru garumā, taču mazākā apmērā nekā uz Latvijas-Krievijas robežas.
Garbars gan vērsa uzmanību, ka žogs nav galvenais līdzeklis, lai cīnītos ar robežpārkāpējiem un kontrabandistiem.
NEBALSOTĀJS
krustdels
1920 g. līgumā