Pašreizējā Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas savienība pilsētas vadībā nenāca viegli, tā bija asāko konkurentu vienošanās, pie varas nelaižot trešo spēlētāju – Saskaņu. Ņemot vērā, ka konkurence paliek, bet iespējas vienam otru kritizēt samazinās, būs saistoši vērot abu politisko spēku retoriku priekšvēlēšanu periodā.
Domstarpības atmeta
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs un biedrības Liepājnieki līderis Jānis Vilnītis (LRA) nepiekrīt tam, ka pašreizējā koalīcija būtu izveidojusies spiestā kārtā, un uzsver, ka ar varu neviens nav piespiests tajā piedalīties. Taču viņš norāda, ka vienošanās ar Liepājas partiju esot Latvijas politikai kopumā neraksturīga, jo vienošanās, ka pirmos divus gadus no termiņa pilsētu vadīs Uldis Sesks, bet pēc tam amatu nodos Vilnītim, tika pildīta. "Viss, kas darīts, ir kopīgi, tikai kādai no partijām ir lielāka atbildība par konkrētu jomu," skaidro Vilnītis. Tā Liepājas partija uzņēmusies atbildību par veselību un sociālo jomu, tūrisma joma dalīta uz pusēm, savukārt Vilnītis īpaši nodarbojies ar izglītības jautājumiem. "Ja politiķi laiku pavada strīdos, pilsētu nevar kvalitatīvi vadīt. Mēs savas nesaprašanās esam atstājuši virtuvē un darām darbu," teica Vilnītis. Vaicāts par šā gada vēlēšanu prognozēm, Liepājas mērs pieļauj, ka rezultāts varētu būt līdzīgs. Viņš arī dzirdējis, ka dažas partijas diezgan nopūlējušās, lai sastādītu sarakstus. No potenciālajiem konkurentiem, kas līdz šim nav pārstāvēti domē, bet ir pieaudzējuši muskuļus, viņš min Nacionālo apvienību ar Uldi Lipski saraksta priekšgalā.
Savukārt Liepājas partijas līderi Uldi Sesku sarakstā redzam neierasti zemajā trešajā vietā aiz pašreizējā mēra vietnieka Gunāra Ansiņa un pašvaldības administrācijas padomnieka Andreja Rjabceva. Ansiņš Dienai skaidro, ka partijā pakāpeniski tiekot domāts, kā iesaistīt jaunus cilvēkus ar skatu uz perspektīvu pēc pieciem un desmit gadiem. Jaunu cilvēku iekļaušanu sarakstā viņš sauc par zināmu risku, taču, raksturojot, piemēram, Rjabcevu, atzīst, ka esot prieks ar viņu strādāt komandā. Sesks saglabā Liepājas partijas vadītāja vietu un dēvējot sevi par spēlējošo treneri, bet kā mēra kandidāts pieteikts saraksta pirmais numurs, tātad Ansiņš. Komentējot atbildības (un arī panākumu un kļūdu) sadalīšanu starp Liepājas partiju un LRA, Ansiņš saka, ka tas ir pietiekami sarežģīts jautājums, bet Liepājas partija regulāri monitorējot, kā tiek pildīti tās priekšvēlēšanu solījumi, un arī vēlētāji to varēšot novērtēt. Lūgts raksturot konkurenci vēlēšanās, Ansiņš norādīja, ka Saskaņa šogad būs vienīgā krievvalodīgo interešu partija, tāpēc tai varētu prognozēt labāku rezultātu.
Nav nepazīstams
Tiesa, Saskaņas sarakstu nevadīs Saeimas deputāts Valērijs Agešins, bet viņa palīgs Indulis Jankovskis. Tomēr Agešins kā Saskaņas Kurzemes vēlēšanu koordinators pārvalda procesus un zina stāstīt par partijas stratēģiju vēlēšanās. "Indulis Jankovskis ir mans palīgs jau piecpadsmit gadu, un mēs sestdienās sniedzam konsultācijas iedzīvotājiem, jo viņš ir jurists, tā ka nevar teikt, ka viņu Liepājā nepazīst," saka Agešins, gan piebilst, ka pie saraksta līdera popularitātes veicināšanas vēl jāpiestrādā. "Mēs neesam zvaigžņu komanda, vairāk strādājam kā kolektīvs, nevis kā vientuļas zvaigznes," stāsta Agešins. Vaicāts par partijas izredzēm, viņš uzsver, ka Saskaņa nešķiro savu elektorātu pēc tautības un sarakstā ir septiņi latvieši. Tomēr viņš atzīst, ka ar krievu tautības vēlētājiem Saskaņa strādā aktīvi, ko, pēc viņa domām, nedara citas partijas, par ko esot ļoti žēl. Savukārt partiju Liepāja kvadrātā, kas piedalījās 2017. gada vēlēšanās, liepājnieki ātri esot atšifrējuši kā Liepājas partijas satelītsarakstu un tāpēc neesot balsojuši, bet šobrīd šis politiskais veidojums esot nozudis.
Agešins uzskata, ka Liepājā ievēlēs atkal tikai tos pašus trīs sarakstus un pieļauj, ka Saskaņai var būt tā dēvētā zelta kārts – ar domu, ka kāda no pašreizējās koalīcijas partijām par labāku partneri uzskatīs tieši Saskaņu, kam ir arī pieredze, strādājot domes pozīcijā. Jankovskis kā jurists būtu piemērots darbam pilsētas vadībā, uzskata Agešins. Interesanti, ka viņš, līdzīgi kā Sesks, arī sevi dēvē par spēlējošo treneri, atšķirība vien tā, ka Agešins nekandidē šajās vēlēšanās.
Jālauza galva
Jauns līderis, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir arī Nacionālajai apvienībai – Liepājas simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis, kurš priecājas par izveidoto komandu. Tajā gluži nesen pievienojušies jauni atbalstītāji un biedri. Lipskis uzsver, ka jādomā ne tikai par tuvākajiem mērķiem, bet 10–20 gadu perspektīvu, rūpējoties par ģimenēm un izglītības darbiniekiem. Konkurenci viņš dēvē pat diezgan blīvu, jo uz aptuveni to pašu elektorātu pretendē gan biedrība Liepājniekiem, kas startē zem LRA karoga, gan Jaunā konservatīvā partija (JKP). "Vēlētājiem būs ko palauzīt galvu," viņš atzīst. Diena jau vēstīja, ka NA iepriekš aicināja tieši šiem politiskajiem spēkiem veidot vienotu sarakstu, kam uzrunātie nepiekrita.
JKP arī pagājušajās vēlēšanās startēja ar Uldi Budriķi priekšgalā, tiesa, tagad viņš ir Saeimas deputāts. Jaunā Vienotība, Kustība Par! un Progresīvie veidos kopīgu sarakstu, kura līdere Dace Bluķe šobrīd pārstāv Par! un ir bijusī Saeimas deputāte, bet 2017. gadā viņa startēja no Vienotības saraksta. Kustības Par! publiskotajā preses relīzē gan izcelti tieši šī politiskā spēka deputātu kandidāti, radot, iespējams, maldīgu priekšstatu, ka pašlaik ir grūti runāt par vienotu komandu.
Par pilnīgiem jaunpienācējiem Liepājas politiskajā cīņā jāuzskata Apvienības Iedzīvotāji saraksts, kura līderis, kā Diena jau rakstīja, ir Toms Andersons – vēl nesen viņš bija partijas KPV LV valdes loceklis. Viņš skaidro, ka tikai divi sarakstā iekļautie deputātu kandidāti ir bijušie KPV LV biedri. "Šie ir cilvēki, kurus es pazinu iepriekš, sanāca cilvēkus uzrunāt pēdējā brīdī, un nebija viegli visu izdarīt divās nedēļās," stāsta saraksta līderis. Lai arī sarakstā ir tikai 11 cilvēku, toties visi esot aktīvi, nevis "gleznas", kas pieliktas, lai saraksts izskatītos pilns, kā tas esot dažiem konkurentiem. Pēc Andersona teiktā, viņš ar domubiedriem atbalstīs liepājnieku primārās vajadzības, jo pašlaik dažos mikrorajonos neesot izveidota normāla infrastruktūra, nav labiekārtots Ziemeļu mols, nav rekonstruēts stacijas tilts, kamēr citviet tiek ieguldīti nesamērīgi lieli līdzekļi un būvētas pastaigu takas.