Lai pašvaldību darbiniekiem vienkopus būtu pieejami dati no dažādām iestādēm, jau kopš deviņdesmito gadu beigām valstī top pašvaldību vienotās informācijas sistēma (PVIS). Šim mērķim jau iztērēti vairāk nekā divi miljoni latu. Taču izrādās – lai arī sistēma ir bez maksas, lielākajā daļā pašvaldību tā nekad īsti nav lietota un patlaban no tās atteikušās arī pēdējās pašvaldības, ziņoja de facto.
PVIS uzturētājs Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) uzsver, ka sistēmu joprojām lietojot divdesmit pašvaldības. Tikmēr gan Latvijas pašvaldību savienība, gan atbildīgā ministrija atzīst – patiesībā ar šīs sistēmas programmām ikdienā vairs nestrādā nekur.
“Pagaidām izskatās, ka pēdējā pašvaldība, kura bija lielākais pionieris un aktīvākais uzturētājs, Rēzeknes novads, arī tā ir pārgājusi uz citu produktu. (..) Kas attiecas uz pašvaldību programmatūras daļu, šķiet, ka tā būs jānoraksta zudumos,” raidījumam atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.
“Reālā situācija ir tāda, ka visās pašvaldībās tiek lietota cita sistēma,” atzina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis.
Patlaban visas 119
pašvaldības lieto maksas programmatūru, ko piedāvā uzņēmums ZZDats. Piemēram,
Babītes novads par šo pakalpojumu katru gadu maksājot 1500 latus.
Neraugoties uz to, vēl pavisam nesen pašvaldību vienotās informācijas sistēmā veikti kārtējie uzlabojumi. 2010.gadā nepilnus trīssimt tūkstošus latu vērts līgums noslēgts ar akciju sabiedrību Exigen Services Latvia. Uzņēmums bēdīgi slavens ar Valsts ieņēmumu dienesta caurumainās elektroniskās deklarēšanas sistēmas izstrādi, vēstīts raidījumā.
Pašvaldībām domātajās programmās uzlabojumi veikti saistībā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Saistībā ar šo pašu nodokli vienlaikus vairāk nekā 540 tūkstošu vērts līgums noslēgts arī ar ZZDats. “Šobrīd faktiskā situācija ir tāda, ka mums vienai un tai pašai vajadzībai ir divas sistēmas,” sacīja A.Daugulis.
VRAA savukārt uzsver, ka katrs līgums nozīmējot pavisam ko citu un tie attiecoties uz citu sistēmu, bet neskaidrības un jautājumi rodoties no dažādās izpratnes par lietotajiem terminiem.