Revīzija sākta, pamatojoties uz Valsts kontroles veikto risku analīzi, kā arī ņemot vērā gan pašvaldības iekšējā auditora, gan ārējā revidenta konstatētās nepilnības un riskus. Par Talsu novada pašvaldību esot saņemts arī ievērojams skaits iedzīvotāju sūdzību.
Par Valsts kontroles konstatētajiem riskiem pārbaudes Talsu novada pašvaldībā esot veicis gan tās iekšējais auditors, gan pašvaldības piesaistītais zvērinātais revidents. Tomēr no Talsu novada pašvaldības vadības neesot vērojama atsaucība un ieinteresētība ne par ārējā revidenta, ne iekšējā auditora norādīto trūkumu novēršanu un sniegtajiem ieteikumiem darbības un finanšu pārvaldības pilnveidošanai.
Gluži pretēji - pēc tikšanās ar Talsu novada pašvaldības deputātiem šī gada pavasarī, kad deputāti tika informēti par Valsts kontroles identificētajiem riskiem ar aicinājumu veikt pasākumus risku mazināšanai vai novēršanai, no pašvaldības saņemtā informācija nav viesusi pārliecību par veikto pasākumu efektivitāti, kā rezultātā bija pamats lemt par revīzijas sākšanu, skaidro Valsts kontrole.
Papildus tam jau 2018. gada otrajā pusē Valsts kontrole sāka saņemt iedzīvotāju iesniegumus, kuros ir norādīts uz trūkumiem, kas saskatāmi pašvaldības darbā gandrīz katrā tās atbildības jomā, - līdz gada beigām tika saņemti 16 iesniegumi. Iedzīvotāji turpina iesniegt sūdzības arī šajā gadā, līdz augusta vidum saņemti jau 36 iesniegumi.
Talsu novada pašvaldība ir dalībnieks piecās kapitālsabiedrībās. Valsts kontrolē ir saņemtas sūdzības par nepilnībām kapitālsabiedrību SIA Talsu namsaimnieks, SIA Talsu televīzija, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra un SIA Talsu ūdens darbībā.
Valsts kontrole uzskata, ka saņemtās sūdzības liecina par uzraudzības nepietiekamību no kapitāldaļu turētāja puses.
Revīziju plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, kad ar tās rezultātiem tiks iepazīstināta sabiedrība, pastāstīja Krapāne.