Ikšķiles domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP) savu atstādināšanu no amata plāno apstrīdēt tiesā. Savukārt Jelgavas novada domes konfliktsituācijā ar VARAM formāli gan nav iesaistīts ministra padomnieks Madars Lasmanis (LA), taču nav noslēpums, ka viņš partijas LA reklāmas avīzē norādīts kā iespējamais saraksta līderis vēlēšanās tieši šajā pašvaldībā.
Par vēlēšanām vēl nezina
Ministra Artūra Toma Pleša (A/P) lēmums par Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja atstādināšanu bija pamatots VARAM ekspertu konstatētajos pārkāpumos, kur bija minēti korupcijas riski, nelikumīga un nelietderīga rīcība ar pašvaldības mantu, pilnvaru pārsniegšana un patvaļīga lēmumu pieņemšana pretēji sabiedrības interesēm. Kā piemērs minēts Trapiņa ''vienpersoniski un patvaļīgi'' noslēgtais līgums ar komersantu par pašvaldībai piederošu autoceļa posmu atjaunošanu. Viņam tiek pārmesti arī citi pārkāpumi. Kā Dienai teica Lasmanis: ''Mēs viņam nelikām pirms trim gadiem būvēt māju aizsargājamā teritorijā.'' Tiesa, šis īpašums pieder Trapiņa sievai, bet par pašvaldības darbību likumību šai gadījumā interesējies arī KNAB.
Trapiņš sev izteiktos pārmetumus noraida kā nepamatotus un norāda, ka patiesais ministrijas aktivitāšu iemesls ir Ikšķiles novada aktīvā pretdarbība administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Nu jau bijušā ministra Jura Pūces (A/P) rīkojumu par iedzīvotāju aptaujas nolikuma darbības apturēšanu Satversmes tiesa (ST) atzina par neatbilstošu Satversmes 1. pantam. Savukārt pirmais ST spriedums par ATR atbilstību Satversmei būs gan par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam, gan Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. 12. martu, kad spriedumu pasludinās, kā zināmu testu gaida arī pārējās pašvaldības, kas vērsušās ST par ATR.
Trapiņš joprojām ir domes deputāts un uzskata par nekorektu Pleša aicinājumu ievēlēt jaunu priekšsēdētāju, jo pašlaik domes deputāti nav izteikuši atstādinātajam mēram neuzticību. ''Ministram nepatīk Ikšķiles skaļums,'' situāciju vērtē Trapiņš, kuram sarunu gaita par jaunā novada izveidošanu, kur lēmumu pieņemšana esot atkarīga no Ogres mēra Egila Helmaņa (NA) uzskatiem, esot nostiprinājusi pārliecību, ka Ikšķile būs nomale. Pēc Trapiņa teiktā, tiesai viņa sūdzība, kad tā tiks iesniegta, jāizskata mēneša laikā un esot svarīgi, lai tiesas lēmums būtu līdz vēlēšanām.
Pašlaik gan ir neskaidra Trapiņa politiskā nākotne gadījumā, ja ATR noteiktās jaunās robežas paliek spēkā un viņam būtu jāpiedalās Ogres novada domes vēlēšanās. Trapiņš ir Latvijas Zaļās partijas biedrs, oficiāli saņēmis arī partijas līdera Edgara Tavara atbalstu konfliktā ar ministru, tomēr Ogrē LZP plāno startēt kopā ar LZS un Nacionālo apvienību, kas nozīmētu būt Helmaņa sarakstā. Helmanis esot piedāvājis Trapiņam sesto numuru, taču viņš visdrīzāk varētu lemt par piekrišanu kādam citam politiskam spēkam, jo piedāvājumi esot. Lēmumu Trapiņš pieņems pēc 12. marta.
Kādreizējais opozicionārs
Pēdējā laikā augstos toņos risinās arī VARAM un Jelgavas novada domes attiecības. 3. martā pēc VARAM pieprasījuma bija sasaukta Jelgavas novada domes ārkārtas sēde, lai lemtu par informācijas sniegšanu revidentiem. Ministrija uzskata, ka Jelgavas novada pašvaldība, ilgstoši vilcinoties ar dokumentu izsniegšanu revidentiem, būtiski kavē efektīvas revīzijas veikšanu, par ko to 2. februārī informējusi SIA Ernst & Young Baltics. Taču novada domes paziņojumā teikts, ka četru nedēļu laikā – līdz 26. februārim – pašvaldība ir iesniegusi pilnīgi visu sākotnēji pieprasīto informāciju 57 jautājumu apjomā, citējot auditoru pārstāvi Lieni Cakari, ka ''pēdējā nedēļa ir bijusi, manuprāt, ļoti, ļoti produktīva sadarbībā, kas noteikti ir vērtējama kā pozitīva un šo revīziju veicinoša''. Paziņojumā atzīts, ka pašvaldība ''pašai ministrijai atbildes vēstulē norādījusi uz nekonsekvenci un neprecizitātēm sagatavotajos un pievienotajos dokumentos''.
Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS) Dienai norādīja, ka pašvaldībai ir tiesības uzdot pārraugošajai ministrijai jautājumus, par kuriem nevajadzētu apvainoties. Vaicāts, vai aiz šīm domstarpībām varētu stāvēt Lasmanis, Caune atbildēja: ''Divsimt punktu. Viņš nevar aizmirst pārestības pirms astoņiem gadiem.'' Tad Lasmanis ievēlēts domē, bet palicis opozīcijā, lai gan aicināts strādāt pozīcijā. Savukārt 2017. gadā Latvijas attīstībai saraksts palika zem piecu procentu barjeras un domē neiekļuva. Lasmanis savu saistību ar šo skandālu noliedz, sakot, ka viņa pienākumos neietilpst pašvaldību uzraudzība un arī viņa dalība vēlēšanās vēl neesot apstiprināta oficiāli. Tomēr partijas reklāmas avīzē viņš minēts kā saraksta līderis Jelgavas novadā.
Jelgavas novada dome ir pietiekami izskaidrojusi, kāpēc prasījusi no ministrijas papildu informāciju, un atbildes auditoriem ir sniegusi, situāciju vērtē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņaprāt, tādējādi šim konfliktam ir atņemts sensācijas raksturs. ''Manā uzskatā līdzekļus šādiem auditiem labāk būtu uzticēt Valsts kontrolei, kas ir pierādījusi, ka labi šādas revīzijas veic, piemēram, Talsu novadā,'' piebilda Kaminskis.