"Mums arī vēl tagad ir pašiem sava nauda. Iesākumā varam aizdot Ventspilij," norādīja Sesks.
Lai gan Liepājas mērs atzina, ka ar humoru atbildējis uz Lemberga izteikumiem, tomēr fakts, ka Liepājai Pirmā pasaules kara laikā bijusi pašai sava nauda, esot patiess un neapstrīdams.
Vācu okupācijas vara 1915.gadā veikusi dažādus pasākumus, lai apgādātu savu armiju ar pārtiku un karam nepieciešamo. Tā pieprasījusi pilsētas valdei samaksāt kara kontribūciju 50 000 rubļu apmērā. Pilsētai tādas naudas nebija. Lai izpildītu šo prasību, pilsētas valde 1915.gada maijā nolēmusi izlaist parādzīmes par kopējo summu 300 000 rubļu.
Visiem naudaszīmju nomināliem bija līdzīgs zīmējums. Centrā - aplī ietverts Liepājas ģerbonis, virs tā uzraksts krievu valodā "Liepājas pilsētas pašvaldība", zem ģerboņa nomināla apzīmējums krievu un vācu valodā. Vairākos naudaszīmju izlaidumos klajā nāca dažādu nominālu kapeikas un rubļi. Pavisam tika izlaistas 27 dažāda veida naudaszīmes 52 variantos.
Naudaszīmes izlaida līdz 1919.gadam četru gadu garumā. Liepājas nauda bija apgrozībā ne tikai Liepājā, bet arī Grobiņas, Palangas, kas tolaik bija Latvijas teritorija, apriņķos un Mažeiķu apriņķī Lietuvā. Ar Latvijas Pagaidu valdības lēmumu Liepājas nauda tika atzīta par līdzvērtīgu tā brīža Latvijas naudai – rubļiem, kas bija apgrozībā līdz 1925.gada janvārim un varēja tikt apmainīta pret latiem līdz pat 1931.gadam.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (Vientība) norāda, ka "vents" nevar būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, jo Latvijā vienīgais maksāšanas līdzeklis ir lats. Tāpēc Vilks šo ieceri neuzskata par pietiekami nopietnu, lai komentētu valdības līmenī.
Savukārt Latvijas Banka norādījusi, ka preču un pakalpojumu maiņas procesi Latvijā nav aizliegti un to laikā var mainīties ar "ventu" un kaut vai konfekšu "Gotiņa" papīriņiem.