Uzņēmums patlaban pilsētā ražo elektroenerģiju biomasas koģenerācijas stacijā, bet tas plāno mainīt kurināmo materiālu sastāvu un sākt līdzdedzināt bīstamos atkritumus.
LETA jau ziņoja, ka Sātiņi Energo LM paredzējis savā koģenerācijas stacijā Novadnieku pagastā koģenerācijas energoblokā daļu sadedzināmās šķeldas aizstāt ar iepriekš šķeldotiem nolietotiem dzelzceļa gulšņiem, kā arī papildus līdz 2500 tonnām gadā līdzsadedzināt ar naftas produktiem piesārņotu grunti. Kā norādījis uzņēmums, kopējais sadedzināmā kurināmā daudzums, uzsākot jauno darbību, būs 15 850 tonnas gadā, bīstamo atkritumu īpatsvars kurināmajā nepārsniegs 31%.
Saldus novada dome saņēmusi atbildi no Liepājas reģionālās vides pārvaldes, kur tā norāda, ka pārvaldes rīcībā līdz šim nav tādas informācijas, kas būtu par pamatu atteikumam izsniegt attiecīgu atļauju Sātiņi Energo LM. Arī Veselības inspekcija savā atbildē ir lakoniska, konstatējot, ka tās rīcībā nav informācijas, kura varētu būt par likumīgu pamatu atļaujas izsniegšanas iesnieguma izskatīšanas pārtraukšanai un/vai ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma pārskatīšanai.
21.decembrī domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse) tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK), kurš informēja domes priekšsēdētāju, ka tuvākajā laikā ministrs aicinās uz tikšanos Vides pārraudzības valsts biroja vadību, lai vienotos par juridiski korektiem nākamajiem soļiem saistībā ar saņemtajiem iebildumiem par "A" kategorijas atļaujas izsniegšanu uzņēmumu.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Rassa, pašlaik pašvaldības rīcībā nav atbildīgo institūciju sniegta pamatojuma, kas ļautu sagatavot domes sēdei lēmumu par pašvaldības iepriekšējā lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu atcelšanu. Pērn dome nolēma akceptēt Sātiņi Energo LM bīstamo atkritumu līdzdedzināšanas darbību.
Saldus iedzīvotāju intereses konkrētajā gadījumā aizstāv nesen dibinātā organizācija Saldus aizsardzības biedrība.
Novembra beigās notika sabiedriskā apspriešana par Sātiņu Energo LM paredzētās piesārņojošās darbības atļauju, kur, kā aģentūrai LETA norādīja biedrībā, "bija jūtama ļoti liela neapmierinātība ar šo uzņēmuma ieceri". Sabiedriskās apspriešanas laikā izskanējuši vairāki iemesli iedzīvotāju neapmierinātībai ar šo ieceri. Viens no apmeklētājiem bija sazinājies ar Vācijas uzņēmumu Wiesloch GmbH, kas ir Sātiņi Energo LM iekārtu piegādātājs. Vācijas uzņēmums apliecinājis, ka konkrētās iekārtas bez papildu aprīkojuma neesot piemērotas bīstamo atkritumu dedzināšanai.
Biedrībā iepriekš arī norādīja, ka būtu jāveic ekonomiskās ietekmes analīze, jo, īstenojot ieceri, pilsētā jaunas darbavietas neesot plānots radīt, turklāt pastāv bažas, ka darbībai varētu būt negatīvs ekonomisks efekts uz Saldus pilsētu, tai skaitā varētu samazināties tuvējo nekustamo īpašuma vērtība.
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja Sātiņi Energo LM valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons, uzņēmums plāno veikt bīstamo atkritumu līdzsadedzināšanu, un norādītais 31% ir maksimālais apjoms, ko uzņēmums teorētiski varētu līdzsadedzināt. Viņš uzsvēra, ka šo atkritumu līdzsadedzināšanai tiks izmantota esošā Sātiņi Energo LM dedzināšanas iekārta. Tāpat saistībā ar bīstamo atkritumu līdzsadedzināšanu dūmgāzu attīrīšanas iekārtas paredzēts papildināt ar auduma filtriem, kam esot ļoti augsta attīrīšanas efektivitāte, kā arī situācija tiktu konstanti monitorēta. Jautāts par to, vai tiešām uzņēmuma iekārtas ir piemērotas bīstamo atkritumu dedzināšanai, Reisons atbildēja apstiprinoši.
Vides pārraudzības valsts birojs 2015. gadā savā atzinumā konstatēja, ka viens no galvenajiem potenciālajiem nelabvēlīgas ietekmes uz vidi aspektiem ir tieši gaisa piesārņojums. Birojs uzskata, ka, lai būtu nodrošināts koģenerācijas iekārtas optimāls darbības režīms, iekārtas darbības laikā, veicot piesārņotu atkritumu līdzsadedzināšanu, būs nepieciešams salāgot paredzēto kurināmo daudzuma proporcijas, un tās var būt dažādos laikos atšķirīgas, taču nav pieļaujams pārsniegt izvērtētos maksimālos apjomus.
Tomēr birojs secināja, ka veiktie gaisu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti un to novērtējums uzrāda, ka "piesārņojošām vielām summārā koncentrācija nesasniegtu un nepārsniegtu normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus". Taču Vides pārraudzības valsts birojs ir atzinis par nepieciešamu noteikt papildu prasības ietekmju uzraudzībai un kontrolei, turpmāk ir jānodrošina gaisu piesārņojošo vielu emisiju un gaisa kvalitātes monitorings atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
buculs
nu
Un?