Visaktīvāk savu viedokli pauduši respondenti vecumā no 46 līdz 62 gadiem, tam seko vecuma posms no 63 gadiem. Tikai 14% respondentu bijuši vecumā no 18 līdz 26 gadiem.
79% iedzīvotāju iesniegtajās aptaujās atzīmējuši, ka nevēlas, lai novada teritorija tiktu pievienota citiem novadiem. Ja notiktu apvienošana, tad 12% novada nākotni redzētu kopā ar Balvu novadu, bet 6% vēlētos apvienošanu ar Gulbenes novadu. 2% izvēlējušies Lubānas novadu, bet 1% atzīmējis atbildi "Cits variants", paskaidrojot, ka iespējamās teritorijas varētu būt gan Balvu, gan Gulbenes, gan Lubānas un Alūksnes novadi, kā arī ieteikuši izskatīt variantu par divu līmeņu pašvaldībām, kad daļa novada funkciju tiktu uzticēta apriņķu administrācijai.
"Iegūtos datus no anketām iekļausim kopējā novada prezentācijā, ko veidosim, lai paustu pašvaldības viedokli par administratīvi teritoriālo reformu un Rugāju novada darbības pārskatu desmit gadu griezumā, gatavojoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra Jura Pūces (AP) vizītei mūsu novadā," skaidroja novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine (Vienoti novadam).
Iepriekš Kapteine aģentūrai LETA pauda, ka aptauja nav referendums, bet iespēja noskaidrot iedzīvotāju viedokli, ko plānots prezentēt Pūcem kopā ar citu informāciju par novadā paveikto pēdējo desmit gadu laikā. Arī no ministra viņa vēlas sadzirdēt skaidru formulējumu par to, kādas iespējas novadam paver pievienošana Balvu novadam.
Kapteine klāstīja, ka daļa iedzīvotāju pauž atbalstu novada pievienošanu Rēzeknes vai Gulbenes novadam, turklāt ar Gulbeni Rugājus savieno labas kvalitātes ceļš. Taču vēsturiski Rugāji bijuši Balvu rajona sastāvdaļa. Viņa gan uzskata, ka Rugāju novads var pastāvēt arī pats par sevi.
Jokstelis
kode
kolkoza galvenais agronoms