Rīta pusē visvairāk iecirkņos ar biļeteniem rokā manāmi vecāka gadagājuma cilvēki, bet ģimenes ar bērniem un jaunieši – vien pa retam.
Šo tendenci izcēla arī Cēsu Valsts ģimnāzijas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Olita Neimande. "Arī citās vēlēšanās esmu novērojusi, ka jaunieši vairāk nāk balsot brīvdienu vakaros, jo pa dienu ir izbraukuši. Tad, kad atgriežas pilsētā, tad nu steidzas nobalsot," skaidroja Neimande. Tomēr viņa neslēpa, ka vecāka gadagājuma cilvēki tomēr politiskajos jautājumos ir ar lielāku atbildības sajūtu.
"Nav jau grūti atnākt un nobalsot. Lielas motivācijas nav, taču kaut kas ir jāizvēlas," Dienai.lv pastāstīja students Jevgēņijs, kurš uzskata, ka Latvijas pārstāvjiem EP lielas ietekmes nebūs, un kandidāti uz amatu raujas drīzāk labās algas dēļ.
Savukārt Reinis nelielo jauniešu aktivitāti skaidro ar vēlēšanu sistēmu – Rīgā strādājošie un dzīvojošie novadu jaunieši bieži vien nav gatavi tērēt savu laiku un līdzekļus, lai atbrauktu uz dzimtās puses iecirkni un nobalsotu. Viņš pats ieradis, jo dalību vēlēšanās uzskata par pilsoņa pienākumu.
Pērn pirmo reizi vēlēšanās tika izmantotas caurspīdīgās plastikāta urnas, ko daudzi ironizējot salīdzināja ar veļas groziem vai miskastēm. Šogad iecirkņu vadītājiem šādas replikas vairs neesot jāuzklausa - vēlētāji, acīmredzot ir pieraduši pie šīm urnām.
Jāpiebilst, ka gan Cēsu, gan Rīgas vēlēšanu iecirkņos šoreiz nav vērojami pārāk daudzi novērotāji - partiju pārstāvji. Iecirkņu vadītāji galvaspilsētā prognozē, ka novērotāju varētu būt vairāk pēc plkst.20, kad iecirkņi būs slēgti un sāksies balsu skaitīšana.
Nelielu jūkli vēlēšanu procesā rada fakts, ka vairāki cilvēki nav iepazinušies ar CVK sūtītajām vēstulēm par to, kurā iecirknī vēlētājs reģistrēts. Piemēram, kāda vēlētāja Rīgā portālam Diena.lv teica, ka no viņas dzīvesvietas "tepat ap stūri" atrodas iecirknis, taču pēc sarunas ar iecirkņa darbiniekiem izrādās, ka jāiet uz attālāku vēlēšanu vietu.
Tradicionāli vairāki ļaudis galvaspilsētā arī vēlas balsot, izmantojot autovadītāja apliecību, nevis pasi vai eID karti.
Diena.lv novērojumi liecina, ka vairums uz vēlēšanām atnākušo Cēsīs savu izvēli izdarījuši jau iepriekš – vien retais aiz balsošanas galdu aizslietņiem vai būdiņās pavada ilgāk par pārdesmit sekundēm. "Cilvēki īpaši nekavējas, viņi zina savu izvēli," novērojusi arī firmas CATA telpās izvietotā iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Žbanova. Viņa gan piemetināja, ka vēlētāju aktivitāte ir samērā vāja, kaut citos iecirkņos komisiju pārstāvjiDienai.lv atzina – aktivitāte ir pietiekama.
Līdz plkst 12. Četros Cēsu iecirkņos nobalsojuši 2764 iedzīvotāji. Visvairāk balsotāju reģistrēti Cēsu 1. pamatskolas iecirknī (764 jeb 20.5%), tai seko 687 cilvēki Pastariņa pamatskolas iecirknī, 670 Cēsu valsts ģimnāzijas iecirknī un 643 CATA iecirknī. 172 cilvēki nobalsojuši arī Cēsu novada sastāvā ietilpstošajā Vaives pagastā.
Kopumā vēlētāju aktivitāte Cēsīs pašlaik ir līdzvērtīga aktivitātei Rīgā, kur, salīdzinot reģionu kontekstā, tradicionāli ir vislielākais politiski aktīvo pilsoņu īpatsvars valstī.
Papildināts ar 6.-9.rindkopu.