Divus gadus bija klusums. 2006.gada martā vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka kāpās sākusies rosība – būvē māju. Pašvaldība būvniecību apturēja. Nodarījuma izvērtēšanā iesaistījās valdība. Vides ministrs Raimonds Vējonis uzskatīja, ka vietējā būvvalde rīkojusies "neadekvāti un bezzobaini". Viņš aicināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Māri Kučinski atlaist Rucavas domes priekšsēdi. Kučinskis uzskatīja, ka vispirms jāizvērtē Liepājas apvienotās būvvaldes vadītāja atbildība. Rucavas novada dome lika Gaižulim kāpās uzcelto māju līdz 2006.gada 1.augustam nojaukt.
Ir pagājuši desmit gadi. Visiem dzīve gājusi uz augšu. Vējonis ievēlēts par prezidentu, Kučinskis par premjeru. Nelikumības pieļāvušās būvvaldes vadītājs amatu nav zaudējis. Lietuvietis Ažolas Gaižulis pabeidzis mājas būvniecību un vasarās Papes ciemā izbauda jūras šalkoņu un kāpu aizvēju. Viņa sieva raidījumam apstiprina, ka "tas beidzās ar to, ka pašvaldība atsauca savu prasību."
"Tas vēlreiz apliecina to, cik tiesu sistēmā ilgi tiek izskatītas lietas. Un tā nav normāla prakse," tagad saka Vējonis. Šo gadījumu atminas arī premjers Kučinskis: "Tas bija diezgan kliedzošs variants. Joprojām nav beidzies? Paldies, ka pievērsāt uzmanību, nebiju dzirdējis."
Mājai jau sen būtu jābūt nojauktai, taču Rucavas novada pašvaldība 2009.gadā mainīja pozīciju. Izlēma, ka celtniecību ekskluzīvajā vietā varētu legalizēt un atcēla 2006.gada lēmumu par mājas nojaukšanu.
Taču šo lēmumu pārsūdzēja sabiedrība par atklātību Delna. Tiesvedība joprojām turpinās. Gan pašvaldība, gan privātīpašnieks gaida Senāta spriedumu. Līdz šim visas instances nostājušas Delnas pusē. Pašvaldības mēģinājums legalizēt celtniecību ir nelikumīgs.
Mājas būvētājs draud no pašvaldības piedzīt desmitiem tūkstošu eiro zaudējumus un morālo kaitējumu, jo esot paļāvies uz sākotnējo būvatļauju. Tiesas savos spriedumos gan norāda, ka projektā pārkāpumi ir bijuši tik būtiski, ka īpašniekam būtu jāsaprot, ka būvēt kāpās nav likumīgi. Ja tiesas lēmums paliks spēkā, tad īpašniekam pašam sava māja būs jānojauc. Ja viņš to nedarīs, tad to var darīt pašvaldība.
Šis nav pirmais gadījums, kad Liepājas rajona pašvaldību apvienotā būvvalde nelikumīgi izsniedz būvatļauju kāpās, ko pēc tam atceļ. 2014.gadā atļauja būvēt 14 ēkas atpūtas kompleksā kāpu zonā izsniegta lietuviešiem piederoša kompānijai Pajūris.
Darbi pie atpūtas kompleksa Vitas parks apturēti jau 10 gadus atpakaļ. Valsts būvinspekcija anulēja būvatļauju, jo namiņi iebūvēti kāpu zonā un turklāt te ir papes dabas parks.
Pāris mēnešu laikā līdz darbu apturēšanai firma paspējusi uzraut lielāko daļu no 14 plānotajām ēkām. Firma 10 gadus tiesājās par tiesībām būvēt, taču tiesu zaudēja. Tomēr šajā laikā pieņemts jauns teritorijas plānojums, un atpūtas parks vairs nav kāpu zonā.
Lai gan nu vairs komplekss neskaitās kāpu zonā, tomēr visi jautājumi nav atrisināti. Nav zināms, vai izdosies legalizēt iesāktos namiņus. Ja firmai tie būs jānojauc, tā varētu pieprasīt vairāk nekā miljona eiro zaudējumus no Rucavas pašvaldības, kas izsniegusi pirmo būvatļauju.
Nelikumības būvvaldē notika ilggadējā pašvaldības vadītāja Viktora Čamana laikā. Nekā personīga viņš sacīja, ka nejūtas atbildīgs par notikušo. Tagad Rucavas novadu jau divus gadus vada Irēna Šusta. Ne par privātmāju ne par atpūtas kompleksu viņa nezina, kā pašvaldībai būtu jārīkojas: "Kurš lēmums tagad ir spēkā es tagad jums arī nevaru pateikt, jo tur bija vairākkārtīgi atcelti pagasta padomes lēmumi, un novada domes lēmumi, tagad nepateikšu, vairāk jāiedziļinās. Tad te ir jāskatās, ko likums saka."
Vides un reģionālās attīstības ministrijā Nekā personīga skaidroja, ka par nelikumīgas būvniecības kontroli un novēršanu aizsargājamajās teritorijās ir atbildīga vienīgi pašvaldība. Tas nozīmē, ka tā vēl ilgi var vilkt garumā kāpu atbrīvošanu no nelikumīgajām būvēm, pat ja tiesa atstāj spēkā desmit gadus veco lēmumu par mājas nojaukšanu.