Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 1. decembris
Emanuels, Arnolds

Mēriem nav vienprātības par pašvaldību pilnvaru paplašināšanu pabalstu piešķiršanā

Vairāku novadu priekšsēdētāju domas atšķiras, vai Labklājības ministrijas (LM) ierosinājums piešķirt pašvaldībām lielākas tiesības izlemt, kuriem trūcīgajiem piešķirt pabalstus, samazinās tā saucamo profesionālo pabalstu saņēmēju skaitu.

LM rosina no nākamā gada vidus pārtraukt valsts līdzfinansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai un turpmāk to uzticēt pašvaldībām, piešķirot lielākas tiesības izlemt, kam pabalstu piešķirt. Tādējādi iecerēts atvieglot valsts budžetu un arī mēģināt ierobežot iedzīvotājus, kuri iemanījušies pārtikt no pabalstiem un nemaz neplāno meklēt darbu.

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa norādīja, ka aptuveni 10% novada iedzīvotāju ir trūcīgās personas statuss un jaunā kārtība liks pašvaldībām meklēt papildus finansējumu. Tomēr, viņasprāt, šāda iecere mazinātu tā saucamo profesionālo pabalstu saņēmēju skaitu.

"Pašvaldība uz vietas labāk var redzēt, kurām personām tiešām nepieciešami pabalsti. Tāpat lielāku tiesību piešķiršana pašvaldībām ļautu samazināt tā saukto profesionālo pabalstu saņēmēju skaitu, kuri tā vietā, lai meklētu darbu, labāk izvēlas nestrādāt un dzīvot no pabalstiem. Tādā veidā pašvaldība varētu likt strādāt tiem cilvēkiem, kuri var, bet nevēlas," uzskata Daudziņa.

Domes priekšsēdētāja pieļauj, ka tas sekmētu arī uzņēmējdarbības attīstību novadā.

Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzsvēra, ka pašvaldībām papildu izdevumus sagādās ne tikai valdības iespējamā atteikšanās no GMI un dzīvokļu pabalstu līdzfinansēšanas. Pirmdien valdības un pašvaldību panāktā vienošanās par vienu procentpunktu samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa (IIN) pašvaldības budžetu samazināšot par aptuveni 40 tūkstošiem latu.

Tomēr arī Adamovičs pozitīvi vērtēja ieceri GMI un dzīvokļu pabalstu piešķiršanā pašvaldībām nodrošināt lielākas tiesības, jo daži to, iespējams, izmanto ļaunprātīgi. "Ir daļa iedzīvotāju, kuri būti jāvērtē stingrāk," atzina Adamovičs.

Arī Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa to vērtē pozitīvi. "Manuprāt, cilvēkam, kurš ir attiecīgā vecumā un ar labu veselību, ir jāmeklē darbs un jāstrādā, tāpēc, uzticot pašvaldībām izvērtēšanu par pabalstu piešķiršanu, šāds rosinājums vērtējams atzinīgi," sacīja Rassa.

Savukārt Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs paskaidroja, ka Rēzeknes novadā ir ļoti daudz trūcīgo personu, bet lielākoties tas nav saistāms ar to, ka cilvēks vienkārši nevēlas strādāt. Viņš norādīja, ka līdz ar GMI un dzīvokļa pabalstu nodrošināšanu tikai no pašvaldības budžeta daudziem iedzīvotājiem šos pabalstus vajadzēs atteikt, jo visiem naudas nepietiks.

"Novadā ir ļoti daudz trūcīgo personu, kuru vienīgie ienākumi ir pabalsts un tas, ko viņš izaudzē savā saimniecībā. Laukos ir ļoti ierobežotas iespējas atrast darbu, savukārt, lai strādātu pilsētā, jārēķinās ar ceļa izdevumiem un bieži vien segt ceļa izdevumus un iegādāties citas nepieciešamās preces ar minimālo algu nav iespējams," teica Švarcs.

Kritiski noskaņots bija arī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. "Pašlaik vērojama vien mehāniska griešana. Tā jāizvērtē, jo ir tādas pašvaldības, kurām sociālais slogs ir mazs, bet ir arī tādas, kurām tas ir milzīgs," uzsvēra Jurēvica.

Viņa klāstīja – ja šāds rosinājums tiks atbalstīts, tad tās pašvaldības, kurās trūcīgo personu skaits ir neliels, lemjot par to, kuriem piešķirt pabalstus, varēs ietaupīt līdzekļus, taču tās, kuru iedzīvotāju vidū trūcīgo personu skaits ir liels, nespēs pabalstus nodrošināt visiem trūcīgajiem.

Jurēvica arī skeptiski vērtēja, ka LM rosinājums varētu samazināt ilgstošu pabalstu saņēmēju skaitu un tas mudinātu bezdarbniekus meklēt darbu, jo daudziem vienkārši nav pieejamas darbavietas.

Jau vēstīts, ka LM rosinājusi nodrošināt līdz nākamā gada vidum valsts līdzfinansējumu 50% GMI  un dzīvokļa pabalstam, bet turpmāk to segtu pašvaldības, taču tām būtu lielākas tiesības izlemt, kam piešķirt pabalstu.

Valdība arī pirmdien vienojusies ar pašvaldībām par vienu procentpunktu jeb līdz 81% nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no IIN.

Tādējādi plānots, ka nākamgad no IIN pašvaldības saņems 81% līdzšinējo 82% vietā, bet valsts budžetā tiks ieskaitīti 19% IIN ieņēmumu. Valdība ar pašvaldībām arī vienojusies, ka šajā gadījumā pašvaldības nākamgad pārņems visu sociālā tīkla pasākumu īstenošanu.

Šis variants gan vēl jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja aizdevēji tam nepiekritīs, IIN sadales proporciju plānots noteikt 80% un 20% apmērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas