Iepriekš pirmās instances tiesa Lazarevu atzina par vainīgu un sodīja ar nosacītu cietumsodu saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu. Apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu atcēla par nosacītas notiesāšanas piemērošanu, piemērojot viņam reālu cietumsodu.
Spriedums tika pārsūdzēts AT, bet tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.
Daļa apsūdzētā un viņa aizstāves argumentu bija saistīti ar sodu ietekmējošo apstākļu atšķirīgu vērtējumu. Tie pēc būtības tika vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. AT atbilstoši likumā noteiktajam pārbaudīja, vai tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas un vai nav pieļāvusi tādus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma. Saskaņā ar likumā noteikto kasācijas instances tiesa faktiskos apstākļus lietā nenoskaidroja un pierādījumus lietā no jauna neizvērtēja.
Pārējie apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Piemēram, aizstāve argumentēja, ka tiesa ir pakļāvusies Valsts prezidenta spiedienam. AT konstatēja, ka sods ir noteikts atbilstoši Krimināllikumā norādītajam soda mērķim, ievērojot Krimināllikumā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Attiecīgi aizstāves arguments nekādas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu neradīja.
Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa vīrietim piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu ar divu gadu pārbaudes laiku. Tomēr piekautais jaunietis iesniedza apelācijas sūdzību, līdz ar to lieta bija jāskata apgabaltiesā.
Sākotnēji prokuratūra pērn vasarā Lazarevam par uzbrukumu jaunietim piemēroja 200 stundu sabiedrisko darbu. Šādu vienošanos bija iespējams panākt, jo apsūdzētais savu vainu atzina un samaksāja cietušā prasīto morālā kaitējuma kompensāciju - 6034 eiro.
Tomēr jaunieša advokāts pārsūdzēja prokurora lēmumu, Ģenerālprokuratūra atcēla prokurora pieņemto lēmumu par minēto sodu un kriminālprocess tika atjaunots.
Pirmās instances tiesā prokurore Herta Miķelsone apsūdzētajam bija lūgusi piespriest nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību.
2022.gada 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma". Pēc gājiena netālu no pasākuma vietas, Eduarda Smiļģa ielā, Lazarevs brauca ar automašīnu "BMW". Viņš apturēja spēkratu un nodarīja miesas bojājumus 2003.gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.
Lai gan pēc notikušā "BMW" aizbrauca no notikuma vietas, tika noskaidrots, ka uzbrucējs ir 1984.gadā dzimušais Lazarevs, kurš jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā.
Automašīnu policija pēc tam atrada kādas privātmājas pagalmā, turklāt tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai vainīgais slēptu savu atrašanās vietu. Pats uzbrucējs bija paslēpies savā dzīvesvietā bēniņos aiz skursteņa.
Blakus uzbrucējam uzbrukuma brīdī automašīnā atradās policijas darbiniece Anastasijai Cvirko. Viņai citā lietā uzrādīta apsūdzība par bezdarbību. Policiste ir atvaļināta no dienesta.
Rīgas pilsētas tiesa policistei piesprieda naudas sodu 9300 eiro apmērā, bet Cvirko spriedumu pārsūdzēja.