Toreiz policija lietu izbeidza un Zikovs savu ieroča nēsāšanas atļauju saglabāja, par spīti tam, ka to vicināja sabiedriskā vietā. Toreiz Zikovs konfliktēja par to, kuram ir priekšroka braukt pa Rīgas centra pārpildītajām ielām.
Patlaban Zikovu tiesā par četru bērnu tēva Aigara Egles nogalināšanu kinoteātrī Forum Cinemas kinoseansa laikā 2011.gada februārī. Slepkavības iemesls - pārāk skaļa konfekšu turzas čabināšana kinozālē.
Lietas izskatīšanā atklājies, ka pirms vairākiem gadiem Daugavmalā, 11.novembra krastmalā sastrēgumā uz ielas sastrīdējās divi Audi īpašnieki. Viens no viņiem bija kino šaušanā apsūdzētais Nikolajs Zikovs, kurš braucis ar baltu Audi 80, gribējis mainīt joslu, bet kāds Audi 100 vadītājs nav viņu palaidis. Sācies strīds, kurā Audi 100 šoferis Zikovam iesitis. Strīda karstumā Zikovs izvilcis šaujamo. Audi 100 vadītājs nobijies un aizmucis, bet Zikovs sūdzējies policijai par gūtiem miesas bojājumiem.
Uzsāktajā kriminālprocesā konstatēts, ka nozieguma sastāva nav, toties nolemts Zikovu saukt pie administratīvās atbildības par šaujamieroču nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu. Tam bija jābeidzas vismaz ar ieroča atņemšanu uz laiku un pēc tam visticamāk, arī uz visiem laikiem. Kā Nekā Personīga apliecināja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, kur Zikovs savulaik saņēma savu pirmo medicīnisko izziņu, pēc notikušā konflikta viņam to otrreiz noteikti vairs nedotu.
Taču ārsti par notikušo laikus neuzzināja, jo policija administratīvo lietu izbeidza. Pieķerot Zikovu jau pirmajā strīdā ar ieroci uz ielas, atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181.pantam, bija jāseko vismaz naudassodam vai jāatņem ieroča nēsāšanas tiesības uz laiku no gada līdz trijiem. Pēc tam būtu bijis jāpiemēro Ieroču aprites likuma 20. pants, kas paredz: ieroča atļauju aizliegts izsniegt personai “par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi”.
Tagad nošautā Aigara Egles aizstāvji vēlas noskaidrot, kādēļ toreiz Zikovam neatņēma ieroču nēsāšanas atļauju. Viņi ir rakstiski izteikuši aizdomas, ka policija Zikovam ieroču atļauju atstājusi korupcijas rezultātā. Līdzīgs gadījums piedzīvots jau agrāk tā sauktajā Valmieras policistu lietā. Tajā kāds autoostā dzērumā aizturēts vīrietis nogalināja 2 policistus. Vēlāk atklājās, ka slepkava ir Iekšlietu ministrijas darbinieks Mihails Kondrašovs. Un arī viņš bija iepriekš strīdā uz ielas pieķerts, draudot ar ieroci. Bet viņam piemērotais sods – ieroča nēsāšanas tiesību atņemšana bija bez pēdām pazudusi no Sodu reģistra. Saeimā pieļauj, ka arī Zikovs varēja panākt sava pārkāpuma dzēšanu.
“Kā mēs redzam no atbildēm, ko sniegusi Iekšlietu ministrija un citas iestādes, tad šis administratīvais pārkāpums nav nemaz reģistrēts. Un līdz ar to arī tie, kam vēlāk bija jālemj, vai izsniegt Zikovam ieroču nēsāšanas atļaujas vai pagarināt, nav bijuši informēti,” skaidroja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis.
Tā vietā, lai Zikovam aizliegtu nēsāt ieroci, viņš saņēma atļaujas vēl citiem ieročiem. Bez auto incidentā vicinātās čehu pistoles ČŽ 83, Zikovs likumīgi iegādājās vēl 5 ieročus - pistoles Taurus, Sig Sauer, pusautomātisko šauteni Benelli, itāļu pumpja karabīni un arī kinoteātrī lietoto slepkavības ieroci, austriešu pistoli Glock 19.
Psihiatrs Andis Banga, kurš izsniedza medicīniskās izziņas Zikovam, nepamanīja nekādus traucējumus viņa uzvedībā. Komentēt notikušo pats dakteris tagad negrib, bet viņa kolēģe saka, ka tradicionālā pārbaudē daļēju pieskaitāmību, ko Zikovam vēlāk atklāja, ne vienmēr iespējams konstatēt. Cita lieta – ja pienāk kāda informācija par novirzēm.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins stāsta, ka šobrīd uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, kādēļ savulaik izbeigta administratīvā lieta pret Zikovu. Galīgā atbilde tiek solīta ne ātrāk, kā pēc pāris nedēļām.