Jau vēstīts, ka Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Muižnieces lietu nodevis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.
Ģenerālprokuratūra pērn decembrī Muižniecei uzrādīja apsūdzību par dienesta viltojumu.
"Apsūdzība Muižniecei uzrādīta par to, ka viņa, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte, vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu," iepriekš paskaidroja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Saeima 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.
Ģenerālprokuratūra lūdza izdot kriminālvajāšanai bijušo 9.Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, jo viņa, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To pērn februārī paziņoja Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un viņa partijas biedre Ilma Čepāne (abi "Vienotība").
Muižniece savu vainu neatzīst un uzskata, ka attaisnojoša sprieduma gadījumā varēs turpināt strādāt par tiesnesi.
Saskaņā ar likumu, ja cilvēkam ir tiesneša statuss, bet viņa tiesneša pilnvaras ir apturētas, tad viņam tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Muižniece nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.