Nopirktu stādu viņa reizēm ilgi nēsājot pa sētu, lai izraudzītos tam piemērotāko augšanas vietu. "Pirms kāda laika piesēdos un paskaitīju, cik man te visādu augu savācies. Noteikti pāri simtam," teic saimniece.
Kumpji ir īsta zemnieku saimniecība. Divas slaucamas govis, sivēnmāte, seši teliņi un mājputni arī prasa saimnieku kopšanu. "Pie viņiem var braukt katrā laikā, vienmēr būs kārtība un sakoptība," saka Virgas pagasta padomes sekretāre Andra Valuže, kura ir diplomēta agronome dārzkope un reizēm Sarmītei palīdzējusi ar padomu.
Kumpjos puķu dārzu no saimniecības zonas atdala krāsots koka žogs, kas gravas pusē pāriet plastmasas pinuma sētā. Krietna divu hektāru platība gludi nopļauta, un aiz mājas padziļā gravā izveidots dīķis, kurš patlaban tiek paplašināts. Gravas krasti iztīrīti no krūmājiem un apstādīti gan dekoratīviem, gan "ēdamiem" augiem.
Vidu izbrīvē zālājam
"Brīžam viņas vīrieši ir dusmīgi, kad Sarmīte liek viņiem rakt lielas bedres un pārstādīt citā vietā jau prāvus kokus un krūmus," saka Andra. "Te pie siltumnīcas dobe tikai gadu veca," rāda Sarmīte un pamato pārkārtojumus ar Andras ieteikumu, ka lielākajiem augiem jāatrod vieta dārza malās pie žoga. "Citādi visa sēta pilna," skaidro saimniece un tā kā atvainojas, ka viena dobe palikusi mazliet nesakopta. "Tur man pašas izsējas atraitnītes un lauvmutītes."
Eidinti šīs mājas nopirkuši gandrīz pirms 20 gadiem no kāda vecāka vīra, kurš vairs nav spējis sētu pienācīgi aprūpēt. Pamazām likvidēti aliču un ogulāju džungļi mājas priekšā. Jāņogu un upeņu krūmiem ierādīta vieta aiz dzīvojamās ēkas, un nojaukti savu laiku nokalpojuši šķūnīši. Arī vairākas vecas ābeles nozāģētas. "Nu, kam vajag veselu strīpu baltās dzidrās?" uzjautā Sarmīte.
Jaunais ābeļdārzs iestādīts tālāk no ēkām, bet plūmes ieņēmušas
vietu gar piebraucamā ceļa malu. Šovasar taciņu uz māju grezno
augstākas un zemākas samtenes, bet agrāk te bijis ligustru
dzīvžogs. Pazīstams dārznieks parādījis, ka tiem piemetusies kāda
augu slimība, tāpēc saimnieki visu stādījumu likvidējuši.
Makšķerēt nesanāk laika
Pirms vairākiem gadiem gravas daļa aiz mājas nodalīta ar dambi un strautiņš uzplūdis par dziļu dīķi. "Ielaidām karpas, līņus un arī foreles. Makšķerēt gan tā īsti nav kad. Bet gar malu esmu iebakstījusi ūdensrozes. Ziedēja baltas, dzeltenas, sarkanas un rozā. Ciemojoties Dārzu dienā Nīcā, kolēģe no Vecvagariem iedeva sarkanās ūdensrozes stādu. Iestādīju džutas maisā, ieliku akmeni un iegremdēju. Ceru, ka arī pārziemos," rāda Sarmīte.
Šogad dīķim tiek veidots paplašinājums, bet pagaidām vēl neesot
izlīdzināta izraktā zeme. Sētā, kur īsti nav augusi ne zāle, ne
puķes, Sarmīte iecerējusi baseinu. "Vīrs teica: uzzīmē, kādu gribi,
izraksim. Es uzzīmēju. Viņš nosmēja, ka esmu pārāk pieticīga. Ja
rok, tad rok! Un ielika arī strūklaku. Katru gadu cenšos baseina
malas citādi apstādīt un tad fotografēju. Man no Anglijas atveda
interesantas kannas. Te, pie baseina, ir vienīga vietā, kur tām
patīk augt. Skalbītes atnesu tepat no gravas. Laikam kādreiz no
dārza pamukušas. Te, ūdens čalošanā klausoties, arī relaksējamies.
Vasarā gan labi ja ap pusnakti tā sanāk pasēdēt."
Atvēl vietu arī zālītēm
Starp dekoratīvajiem savu vietu atraduši arī ārstniecības augi. "Te baltās nātrītes, tur divu veidu piparmētras, citronmelisa. Lielajā dārzā iesētas kumelītes, dārza malā aug liepas, vilkābele," iepazīstina saimniece un neaizmirst parādīt arī dekoratīvo asinszālīti.
Tagad, rudenī, esot īstais laiks sagatavot rīvējamās zāles pret locītavu sāpēm. "Ņem tīru stikla pudeli un piepilda ar sasmacinātiem zirgkastaņu augļiem bez mizas. Aplej ar spirtu, aizkorķē un tumšā vietā iztur kādas trīs nedēļas. Tad nokāš un lieto, protams, ārīgi." S.Eidinta iesaka imunitātes stiprināšanai pamēģināt arī zemestauku uzlējumu. "Tikai tur katram pašam jājūt, vai tas viņam der," norāda Sarmīte. Viņa ir mediķe - feldšere Virgas veselības aprūpes centrā.
Eidintu dārzā nav daudz akmeņu, kā pēdējos gados vērojams vienā otrā daiļdārzā. "Tie, kuri man ir, paši te mani uzrunājuši," nopietni saka Sarmīte. Par akmeņu dabu viņa daudz uzzinājusi no gides Asjas, būdama ekskursijā Pokaiņos. "Es tiešām jūtu viņu siltumu vai aukstumu un varu sajust arī koka sirsniņu," atzīstas Sarmīte. "Brīžam nēsāju akmeni pa dārzu, kamēr sajūtu: jā, te viņš grib palikt."