Pilsētas bez pesticīdiem
Ierasti šķēpi par ķīmisko vielu – pesticīdu – izmantošanu tiek lauzti lauksaimniecībā, jo tās ir vielas, ko izmanto, lai apkarotu kaitēkļus un uzveiktu augu slimības, nezāles un parazītus. No latīņu valodas tapušais vārds "pesticīds" nozīmē "slimību nogalinātājs". Tā kā vairākums pesticīdu satur sterilizatorus, kas var izraisīt kaitēkļu un nezāļu neauglību, arī šo vielu ietekme uz vidi un cilvēku ir uzskatāma par kaitniecisku.
Francija nereti ir karognesēja zaļo iniciatīvu nostiprināšanai ar likumu. Viena no pašreiz aktuālajām ir pesticīdu lietošanas aizliegums publisko mežu, parku, dārzu un citu zaļo zonu apsaimniekošanā. Šis ir viens no soļiem plašākā programmā, kas paredz aizliegt arī plastmasas iesaiņojumu dārzeņiem un plastmasas traukus. Līdz ar šo pesticīdus būs aizliegts iegādāties jebkuram neprofesionālim, savukārt līdz ar 2019. gadu pesticīdu lietojuma aizliegums attieksies arī uz privāto teritoriju apsaimniekošanu. Vienīgā vieta, kurā tomēr vēl būs ļauts lietot pesticīdus, paliks kapsētu teritorijas. Izvairīšanās no pesticīdu lietošanas ir arī Amerikas pilsētu darba kārtībā. Piemēram, kopš 2001. gada bez to lietošanas iztiek 14 publisko parku Sietlā, turpinājumā tīro parku skaits paplašināts līdz divdesmit diviem, un 2015. gadā pat iegūts tituls Bišu pilsēta, pateicoties bišu ienaidniekvielas – neonikotinoīdu – brīvajam statusam.
Eurostat dati (2014) liecina, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti zems augu aizsardzības līdzekļu patēriņš.
Savukārt līderi pesticīdu pārdošanas apjoma sarakstā ir Spānija, Francija, Itālija, Vācija un Polija, kas kopā veido vairāk nekā 70 procentu no visa pesticīdu pārdošanas daudzuma 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai arī Latvijā nav precīzu datu par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu apjomu pilsētu dārzos un parkos, Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Dace Ūdre norāda, ka lielākoties šos līdzekļus izmanto augu aizsardzības vajadzībām tieši lauksaimniecībā.
Pilsētu parkos un dārzos, kā arī citās plašākai sabiedrībai pieejamās teritorijās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir ierobežota. "Augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu izplatību un lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds līdzekļa lietojums. Piemēram, ja nepieciešams ierobežot nezāles, vispirms priekšroka jādod ravēšanai un citām mehāniskām metodēm, un tikai, ja ar tām nav panākts vēlamais efekts, var apsvērt augu aizsardzības līdzekļa lietošanu," skaidro Ūdre. Turklāt, ja izlemts šos līdzekļus izmantot, darbi jāplāno pēc iespējas tādā laikā, kad teritorijā neuzturas cilvēki, un tā ir jānorobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās jānorāda informācija par lietoto augu aizsardzības līdzekli, kā arī laiks, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.
Jāpiemērojas klimatam
Stāstot par Rīgas pilsētas publisko parku un dārzu kopšanu, uzņēmuma Rīgas meži pārstāvis Edgars Vaikulis norāda, ka nervozākā, jo neprognozējamākā, allaž ir sniega tīrīšana ziemas sezonā, darbu ziņā apjomīgākā – rudens lapu vākšana, bet pavasara un vasaras darbu vidū ir zāles pļaušana un ziedaugu stādījumu veidošana un kopšana. Ziemā ierasti izmanto sāli, rupjas frakcijas granti un dolomīta šķembas, savukārt vasarā reizēm tomēr nākas izmantot kādu ķīmisku līdzekli kaitēkļu apkarošanai apstādījumos, taču tas tiek darīts tikai ar profesionāla dendrologa iesaisti, cenšoties pēc iespējas mazināt izmantotā līdzekļa iespējamo ietekmi uz vidi. "Jau vēsturiski Rīgā nav izmantoti ķīmiskie līdzekļi, tostarp pesticīdi, apsaimniekošanas darbos. Ir daži atsevišķi gadījumi, kad jāapstādina kādas kaites tālākā izplatība, un šajos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama arī ķīmisku līdzekļu izmantošana. Taču jebkura kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļa izmantošanai jābūt samērojamai ar iespējamo kaitējumu videi, jo īpaši gaisa kvalitātei, kas Rīgā kā galvaspilsētā ir īpaši svarīga," uzsver Vaikulis.
Salīdzinot ar kaimiņvalstu galvaspilsētām, Rīga ir samērā unikāla no ģeogrāfiskā un līdz ar to klimata viedokļa: ziemā temperatūra vienas diennakts laikā virs un zem nulles var svārstīties pat vairākas reizes. Kaimiņos esošās Tallina, Helsinki un Stokholma ir vairāk uz ziemeļiem, savukārt Viļņā ir kontinentāls klimats, tāpēc šajās pilsētās ziemā temperatūra stabilāk turas zem nulles. "Ņemot vērā vietējo klimatu ar biežu sasaluma un atkušņa maiņu, meklējam labāko pieeju parku celiņu kopšanas darbos. Sāls vietā aizvien vairāk cenšamies izmantot dolomīta šķembas. Mīnus grādos šķembas iesalst ledū un komplektā ar piemērotiem ziemas apaviem minimizē slīdamību, turklāt šķembas ir saudzīgākas pret apstādījumiem, nodara mazāku kaitējumu zaļajai zonai," skaidro Vaikulis.
Sargā daudzveidību
Tāpat arī Siguldas pilsētas zaļo zonu uzturēšanas galvenie akcenti ir ikdienas teritorijas sakopšana. Darbi atkarīgi no sezonas, bet lielākoties viss notiek mehanizēti: gan zāles pļaušana, gan apstādījumu ravēšana. Visu teritoriju uzturēšanā un kopšanā tiek lietoti gan dabiskie, gan arī reizēm – ķīmiskie līdzekļi. Kā stāsta Siguldas novada domes Teritoriju attīstības pārvaldes pārstāve Dita Laure, lielākoties nezāļu ierobežošanai daudzgadīgo augu stādījumos izmanto dabiskus organiskos izstrādājumus – kūdru un priežu mizu mulču. Apstādījumu mēslošanu veic ar minerālmēslojumu, kas ir dabiski vai ķīmisku procesu rezultātā iegūts mēslojums, bet nav klasificējams kā pesticīds. Tās ir minimālas devas, galvenokārt minerālmēslojums tiek pievienots vasaras stādījumu laistīšanas laikā. "Organisko mēslojumu to izmaksu un nevēlamo blakusefektu dēļ nelietojam, savukārt ķīmiskos līdzekļus – pesticīdus – Siguldā lietojam atsevišķos gadījumos saskaņā ar atļautajām normām. Piemēram, insekticīdus lietojam augstas kukaiņu invāzijas gadījumos un konkrētām sugām, piemēram, rožu stādījumiem, savukārt herbicīdus izmantojam augu invazīvās sugas Sosnovska latvāņa ierobežošanai, toties fungicīdus pret patogēnām sēnītēm būtībā nelietojam. Tāpat neizmantojam arī citus ķīmiskus līdzekļus vai augšanas stimulatorus," pilsētas parku un dārzu kopšanas pieredzē dalās Laure.
Savukārt Preiļu pilsētā, kas var lepoties ar vienu no lielākajiem sabiedrībai pieejamiem pilsētas parkiem Latvijā, nekādi ķīmiskie līdzekļi Preiļu parka sakopšanā vispār netiek izmantoti. "Parkā ir dižkoki, aizsargājamas augu un kukaiņu sugas. Parks ir vietējas nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Bioloģisko daudzveidību uzturam ar dabiskām kopšanas metodēm. Piemēram, pavasara talkās lapas grābjam tikai gar celiņu malām, bet zāli pļaujam, kad augi noziedējuši vai jau nogatavinājuši sēklas. Tādējādi kopšanas un labiekārtošanas darbus plānojam un veicam atbilstoši vēsturiskajam ainavu parkam," skaidro uzņēmuma Preiļu saimnieks Komunālās nodaļas vadītāja Zenta Igolniece. Jāpiebilst, ka arī Preiļu parkā, tāpat kā citur Latvijā, izplatījusies ošu un kastaņu slimība, taču arī tā netiek apkarota.
Putniem tīk nekopts parks
"Ja gribētu rūpēties par putniem, būtu radikāli jāmaina mūsdienu priekšstats, kādam jāizskatās pilsētas parkam – no putnu viedokļa tam vislabāk būtu būt nekopotam: ar kalstošiem un dobumainiem kokiem, bet, protams, neaizmirstot par cilvēku drošību, nevienmērīgi nopļautu un vietām nepļautu zālāju, vismaz zem krūmiem nesagrābtām lapām un tā tālāk," putnam draudzīgu parka ainavu raksturo Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus. Eksperts norāda, ka putniem pilsētās ir daudz draudu – sākot no kaķiem, māju lielajiem logiem un spoguļvirsmām, kurās putni var ietriekties aizvien biežāk, beidzot ar gaismu un troksni –, taču iespējas, kā putniem kaut nedaudz draudzīgāku padarīt kārtīgu parku, būtu, piemēram, vietējo koku un lakstaugu sugu augu izmantošana, dobumu kompensēšana ar putnu būrīšiem, veco, resno koku saglabāšana vismaz tik ilgi, kamēr tie nekļūst bīstami (un iespēju robežās bīstamības novēršana, koku nenozāģējot), augļu koku un krūmu izmantošana un, protams, pesticīdu neizmantošana.
"Ja rūp putni, būtu svarīgi, cik iespējams, samazināt dažādu pesticīdu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, tomēr jāņem vērā, ka pesticīdi nav pilsētām specifiska problēma. Sliktākajā gadījumā putni ar pesticīdiem saindējas, kas var nozīmēt pašu putnu bojāeju vai ierobežotas vairošanās iespējas. Taču pat tad, ja pesticīdi nav toksiski putniem, tie noplicina vidi, līdz ar to mazinot putnu barības bāzi, turklāt arī tas var ierobežot vairošanās iespējas," iespējamo pesticīdu ietekmi uz pilsētas putnu dzīvi skaidro Viesturs Ķerus.