No kurienes tie radušies?
Šauļos sienu apgleznošanas piemēru ir ne viens vien. Daži saglabājušies vēl no padomju laikiem, citi radušies pēdējos gados. Un kaut arī tagad ar māju īpašniekiem grūti vienoties par jaunu zīmējumu veidošanu, nepieciešamība pēc ielas mākslas saglabājas aizvien.
Senie zīmējumi – aktuāli arī šodien jeb Nesāpīgais mantojums
Piekūna asā acs..., fotoateljē reklāma uz Vasario 16-osios g. 57 fasādes (aut. Sauļus Kuzma, ~1980. g.), Mēs pilsētas saimnieki dekoratīvs panno uz P. Cvirkos g. dzīvojamās mājas ugunsmūra sienas (aut. Aļģis Milašausks, 1985. g.), Sanitārās izglītības nama ēkas dekors uz Vasario 16-osios g. 49 fasādes (aut. Stasis Gabalis, dizains V. Purons, 1978. g.) – tie ir tikai daži piemēri, kas atklāj agrāko gadu sienu glezniecību Šauļos. Tiek lēsts, ka tādu zīmējumu varētu būt ap 20.
Krāsainās ielu sienas mūsdienās
Saules nolaupīšana – pirmo reizi Šauļu pilsētā tika sarīkots starptautisks ielas mākslas un grafiti mākslas plenērs, kas pilsētai dāvāja vairāk nekā 20 darbu. Projektā tika uzaicināti piedalīties atzīti Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Itālijas un Vācijas mākslinieki. Dažādos pilsētas rajonos radītie darbi rāda un interpretē Lietuvas vēsturei svarīgo un Šauļu pilsētas identitāti uzsverošo Saules kauju, pilsētā slavenas personības.
Grafiti mākslas darbi garāmgājēju intriģē dažādās Šauļu pilsētas publiskajās vietās un tiem, domājams, būs ilgstoša ietekme kā vizuālam mākslinieciskam vēsturiska notikuma iemiesojam un Šauļu pilsētas identitātes stiprināšanai. Ielas mākslas darbi pilsētas publiskās vietās iemieso un padara estētiskāku pilsētas vidi, veicina turpmāku radošas vides transformācijas iniciatīvu attīstību. Ceram, ka tas palīdzēs pieradināt ielas mākslu, sniegs vizuālu baudījumu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, iedrošinās māksliniekus iziet publiskā telpā.
Uzrunātie zīmējumu autori apgalvo, ka centās gan provocēt, gan atdzīvināt ielas. "Pati ēka, tās sienas diktēja kompozīciju. Negribējās "nogalēt" sienu, centos saglabāt tās krāsas. Gribēju, lai zīmējums to papildinātu, neaizēnotu. No sākuma vieglā zīmējumā savijas kauju leģendas, patiesi fakti, mūsu 1918. gada kareivji. Zīmējumā redzams arī Mindaugs, kas saminis turku karogu,"" stāsta Cīņu leģendas, Stoties g. 3 (Sodžiaus krodziņš) autors Edmunds Birgēla.
Atrodiet savdabīgos gleznojumus, kas nu apmetušies Šauļos! Izvēlieties to, kas jums visvairāk patīk. Starp citu, vai zinājāt, ka uz Šauļu drāmas teātra sienas uzgleznoti 80 krāsaini tauriņi?