Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Jānis Kincis

Budžetu pieņem vēlu, bet ne par vēlu(2)

Valdošā koalīcija jau iepriekš bija vienojusies, ka 2019. gada novēlotais budžeta likumprojekts ir tehnisks un galīgajā lasījumā iesniegtie priekšlikumi par dažādiem papildu izdevumiem nav atbalstāmi. Visi opozīcijas politiķu priekšlikumi tika noraidīti, par to valdību veidojošo partiju politiķi saņēma asu kritiku par "stagnācijas budžeta" aizstāvēšanu.

Uzvaras pieminekļa likteni bez ekspertu vieduma neizspriedīs(66)

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, vērtējot portālā Manabalss.lv vairāk nekā 10 000 cilvēku ar parakstiem atbalstīto ieceri par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, nepilnu stundu ilgušās sēdes laikā atklājās dažādas deputātu vīzijas par pieminekļa nākotni, un tika nolemts drīzumā izvaicāt Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Rīgas domes Pieminekļu padomes, Okupācijas muzeja un citu institūciju pārstāvjus un tikai pēc tam lemt par iniciatīvas turpmāko virzību. Komisijas vadītājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) idejai par šo sarežģīto tēmu organizēt konferenci deputāti gan nesliecās piekrist.

Jaunās sejas Saeimā: Vēlme mainīt varas fokusu(4)

Turpinot stāstīt par 13. Saeimas deputātiem, kuri parlamentārieša pienākumus uzņēmušies pirmo reizi, šoreiz iepazīstinām ar Ivetu Benhenu-Bēkenu. Viņa iepriekš bijusi uzņēmēja un ar politiku nebija saistīta, 13. Saeimas vēlēšanās startēja partijas KPV LV Rīgas sarakstā ar otro kārtas numuru un ir viena no pieciem šīs partijas deputātiem, kuri ievēlēti no Rīgas saraksta.

Jādomā, kā vilināt vēlētājus(22)

Sākusies potenciālo vēlētāju viedokļa izzināšana par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tēmu. Tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ar aptaujas palīdzību laikā no 8. līdz 18. martam noskaidrojusi potenciālo vēlētāju pirmo un otro izvēli, izvēloties no piedāvāto kandidātu personāliju vidus, kā arī atsevišķi izzinājusi to respondentu viedokli, kuri apgalvojuši, ka noteikti ies uz vēlēšanām. Aptaujas dalībnieku vidū pārliecinātu vēlētāju gan ir tikai 25% – vēl mazāk par dažādu apskatnieku prognozētajiem 30%.

Latvijas pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem raisa bažas par likumdošanas praksi(34)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis var rēķināties, ka viņa atkārtoti virzītajam likumprojektam par automātisku pilsonību Latvijā no 2020. gada dzimušiem nepilsoņu bērniem būs 13. Saeimas vairākuma atbalsts. Ceturtdien ieceri paredzēts nodot skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā. Pašlaik pret šo likumprojektu iebilst tikai divas Saeimas frakcijas.

Cimdars gatavs iet politikā(62)

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā Arni Cimdaru nomaina ilggadējā palīdze informēšanas jautājumos Kristīne Bērziņa. Aizejot no komisijas, Cimdars gatavs pāršķirt lapu un startēt politikā.

EP vēlēšanās sola asu cīņu(14)

Ceturtdien noslēdzas kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Pētot līdz šim iesniegtos partiju vai apvienību kandidātu sarakstus, redzams, ka cīņa par vēlētāju vietām būs sīvāka nekā iepriekš un daudz kas būs atkarīgs no kandidātu individuālajām aktivitātēm vēlēšanu mērķu sasniegšanā. Ļoti pamanāma ir daudzu pazīstamu cilvēku kandidēšana, kas varētu vairāk uzrunāt un piesaistīt vēlētājus. "Agrāk partijas vairāk meklēja kandidātus savās rindās, bet, zinot sabiedrības rezervēto attieksmi pret politiķiem, mazinājās vilkme dabūt vēlētājus uz iecirkņiem. Šogad izskatās, ka ir vairāk atpazīstamu, savā ziņā kolorītāku cilvēku, arī ārpus partijām. Tas vēlētājiem šīs vēlēšanas varētu padarīt interesantākas," sarunā ar Dienu vērtēja Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš.

Budžets ierobežo deputātus(2)

"Šis ir tehniskais budžets. Tas ir iepriekšējās valdības sagatavots budžets, kas tagad tiek īstenots. Ir iedibinājusies tradīcija, ka tad, kad nāk vēlēšanas, politiķi ir diezgan naski palielināt izdevumus, lai parādītu vēlētājiem savus labos darbus. Mantojumā uz 2019. un 2020. gadu esam saņēmuši diezgan dārgus solījumus," Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šonedēļ sākot skatīt šā gada valsts budžeta projektu, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Jaunās sejas Saeimā: Sarunāties iedzīvotājiem saprotamā valodā(11)

Turpinot iepazīstināt ar 13. Saeimas deputātiem, kuri parlamentārieša pienākumus uzņēmušies pirmo reizi, iztaujājam Aivaru Geidānu. Viņš 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no KPV LV Zemgales saraksta ar trešo numuru, tomēr palika pirmais aiz svītras. Geidāns par Saeimas deputātu kļuva janvāra beigās, iegūstot tā saukto mīksto mandātu uz laiku, kamēr ekonomikas ministra pienākumus veic Ralfs Nemiro.

Ko sagaidām no kārtējās reformas?(11)

Par gatavošanos administratīvi teritoriālajai reformai un citiem reģionālās politikas attīstībai būtiskiem aspektiem intervijā Jānim Kincim stāsta Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un premjera ārštata padomniece reģionālajos jautājumos Inga Bērziņa.

Ar bažām par nākamo gadu(19)

Šā gada budžets ir tehniskais budžets, faktiski izpildot iepriekšējās valdības un 12. Saeimas laikā pieņemtos solījumus, pirms lēmuma par 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanu tālākai virzībai Saeimā teica premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Pielaidi vēlēšanu rīkotājam(12)

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK), konsultējoties ar Valsts drošības dienestu (VDD) un Satversmes aizsardzības biroju (SAB), rosina grozījumus likumā Par valsts noslēpumu, paredzot arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājam iespēju iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Tādējādi Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu vai tautas nobalsošanas sagatavošanas procesā CVK vadītājs gūtu pilnvērtīgu informāciju par iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un sabiedrības uzticēšanos to rezultātiem un valsts varai, norādījuši likumprojekta autori,

No Rātslaukuma uz Briseli(37)

Lai arī partijas Saskaņa valde iepriekš vienbalsīgi par līderi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izvirzīja Vjačeslavu Dombrovski, kursu uz Briseli un Strasbūru viņa vietā grasās sākt partijas ilggadējais līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Iniciatīva par atceres dienu 16. martā - bez tālākas virzības(35)

Kārtējo reizi virzītā iniciatīva noteikt oficiālu atceres dienu 16. martā nav guvusi neviena koalīcijas partnera atbalstu, tāpēc netiks virzīta skatīšanai Saeimā, pirmdien pēc koalīcijas partneru Sadarbības padomes sēdes pavēstīja nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līderis Raivis Dzintars.

Nāksies labot brāķi kredītreklāmu likumā(6)

Centieni ierobežot tā saucamo ātro kredītu reklāmas atdūrušies pret pērn īsi pirms Saeimas vēlēšanām pieņemto likuma grozījumu izmaiņu būtiskām nepilnībām. Izrādās, ka pērn likuma grozījumu izstrādes laikā likumā termins "ātrie kredīti" nav iekļauts, tāpēc grozījumi no šā gada 1. jūlija nozīmētu, ka tiktu skartas pilnīgi visas kreditēšanas pakalpojumu reklāmas. Tas nozīmētu, ka bankas un uzņēmumi nedrīkstētu reklamēt arī, piemēram, viedtālruņu iegādi uz nomaksu un auto līzingu.

Nekoncentrējas uz statusu(2)

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā teikts, ka par republikas pilsētu var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Latvijā pašlaik ir deviņas republikas pilsētas, tostarp Valmiera un Jēkabpils, kuras šo statusu ieguva 2009. gadā pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem abās pilsētās iedzīvotāju skaits pašlaik ir mazāks par likumā prasīto, bet abām pašvaldībām ir skaidrojums šim apstāklim. Vienlaikus atšķiras redzējums, vai būtu pieļaujama pilsētas apvienošanās ar tuvējiem novadiem.

Vēstules neliek mieru(54)

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sūdzību vēstules vēstniecībām kļuva par iemeslu iztaujāt viņu par iespējamu valsts tēla maitāšanu. Saeimas Pieprasījumu komisija pēc opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu aicinājuma izsauca Bordānu izskaidrot situāciju, ka dažas dienas pēc kļūšanas par tieslietu ministru viņš starptautiski apšaubījis Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un piesaucis prokuratūras organizētu politisku izrēķināšanos.

Valsts budžets iespēju robežās(1)

Valdība virza plānus par tiesnešu un prokuroru algu palielināšanu, bet pedagogu algu pielikumam no septembra līdzekļu šogad nebūšot. Ministri piektdien slēgtā sēdē lems par budžeta projektu.

Slepenākā komisija beidzot varēs strādāt(12)

Gandrīz trīs mēnešus Saeimas Nacionālās drošības komisija nevarēja pilnvērtīgi darboties un sasauca tikai pāris sēžu, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vērtēja, vai no visām frakcijām darbam komisijā izvirzītie deputāti pielaižami valsts noslēpumam. Šī iemesla dēļ komisijas sēdēs nebija iespējams pulcēt deputātu vairākumu. Diena noskaidroja, ka pieciem komisijas deputātiem speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu tiks izsniegta un komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) jaunnedēļ sasauks sēdi.

Par reformu grib pamatīgi diskutēt(31)

Valdības partneri administratīvi teritoriālo reformu apņēmušies īstenot diezgan ātri un vilcināties ar to nevajadzētu, norādījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!). Gatavību iesaistīties šajā procesā pauž arī Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr pašlaik tai jautājumu ir vairāk nekā redzējuma par reformas mērķiem.

Daļa solījumu – tālēs zilajās(30)

Priekšvēlēšanu laikā bira daudzi un dažādi solījumi partiju programmās un kandidātu debatēs, bet pēc vēlēšanām, kad tie jau pārrēķināti eiro, dzīve visu saliek pa vietām. Valdības veidošanas laikā vairāku politisko spēku pārstāvji atsevišķas dārgas idejas nolikuši malā, bet dažu ieviešana, iespējams, tomēr sagaidīs savu īsto brīdi. Diena salīdzinājusi valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu programmas un daļu no publiskajiem solījumiem līdz ar valdības izveidi un retoriku pašlaik.

Par budžetu balsos aprīlī(16)

Pirmajā koalīcijas partneru Sadarbības sanāksmē valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji nolēma, ka budžeta veidošana jāsāk nedēļas vidū ar informatīvu semināru, kurā valdības pārstāvji un Saeimas frakciju vadītāji uzzinās vadlīnijas, kā top valsts budžets, jo vairākiem ministriem nav pieredzes šajos jautājumos.

Pret valdību balsojušie nedomā pamest KPV LV(44)

Pieci no 16 KPV LV Saeimas frakcijas deputātiem, kuri jau nodēvēti par «Gobzema piecīšiem», aizvadītajā nedēļā nobalsoja pret Krišjāņa Kariņa veidotās valdības apstiprināšanu, līdz ar to atbilstoši valdības sadarbības līgumam neskaitās koalīcijas sastāvdaļa. Šīs nedēļas vidū KPV LV lems, kā turpmāk organizēt frakcijas darbu, ko noteikti neatvieglo abu līderu Artusa Kaimiņa un Alda Gobzema domstarpības, saistībā ar kurām darbs ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Zaļā gaisma četrdesmitajai valdībai Latvijas vēsturē(30)

Debates pirms balsojuma par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) veidotajam Ministru kabinetam trešdien Saeimas ārkārtas sēdē ilga trīs stundas. Tajās izskanēja, ka piecu koalīciju veidojošo partiju pārstāvji iemācījušies ieklausīties viens otrā un šī ir pašreizējos apstākļos labākā valdība, ka tās rīcības plāns ir skaidrs, vienlaikus daudzi izplēnējuši priekšvēlēšanu laikā dotie solījumi, kā arī domstarpības KPV LV frakcijā pēc faktiskās sadalīšanās šķiet neatgriezeniskas.

Kariņa valdībai zaļā gaisma(86)

Saeimas vairākums trešdien balsojumā apliecināja uzticību Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) veidotajam Ministru kabinetam, kas ir 40. valdība Latvijas vēsturē.

Kariņa valdībai vieglu dienu nebūs(62)

Var paredzēt, ka Krišjāņa Kariņa veidotajai valdībai, kurai trešdien jāsaņem Saeimas vairākuma uzticība un uzreiz jāsāk iekavētā valsts budžeta izstrāde, nāksies pieņemt sarežģītus lēmumus, sabalansējot realitātē balstītas vajadzības ar populistiskām prasībām no koalīciju veidojošās partijas KPV LV līdera Alda Gobzema nometnes.

JKP neatklāj, vai balsos par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai(40)

Vēl pāragri stāstīt, kā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas deputāti balsos jautājumā par Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, medijiem otrdien atzina JKP vadītājs Jānis Bordāns un JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe.