Vēstules neliek mieru

Vēstules tapušas saistībā ar plānoto deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai un deputāta pilnvaru atņemšanu, kas nu jau notikusi. Bordāns gan uzskata, ka valsts tēlam šo vēstuļu dēļ nekas slikts neesot noticis, viņš aizstāvējis trauksmes celšanas principu, un Latvijā attīstoties demokrātija.

Sarunā kārtējo reizi izpaudās principiālās ZZS un JKP viedokļu atšķirības un savstarpēji nedraudzīgais tonis. Runājot iesniedzēju vārdā, deputāts Māris Kučinskis norādīja, ka sūdzību vēstules vēstniecībām nav bijusi laba doma, pat neskatoties uz to, ka Bordāns parakstījies kā partijas JKP priekšsēdētājs, jo viņa vārds līdz ar valdības apstiprināšanu uzreiz saistīts ar tieslietu ministra atbildību. "Kad ministrs stājas amatā, viņu kā ministru arī uztver. Nav tādas situācijas, ka pa dienu esat ministrs, vakarā partijas priekšsēdētājs un naktī sievas vīrs. Jūs esat ministrs," teica Kučinskis. Savukārt viņa frakcijas biedrs Gundars Daudze no iepriekšējiem laikiem šādu situāciju neatceroties, bet būtu jācenšas nenest "iekšēju šmuci uz āru, kas tagad akurāt ir noticis".

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), neieslīgstot sīkākos skaidrojumos, norādīja, ka ministrija Bordāna vēstules vērtē kā partijas vadītāja viedokli vēstniecībām. "Mūsu ieskatā, tā ir politiskās partijas vadītāja vēstule uz partijas veidlapas, tāpēc Ārlietu ministrija to nevērtē kā valsts amatpersonas vēstuli un komunikāciju." Bordāns pirms vēstuļu izsūtīšanas vēstniecībām ar ministriju neesot konsultējies.

Rakstiskās atbildēs uz ZZS pieprasījumu Bordāns paskaidrojis, ka negrasās klusēt tikai tāpēc, ka kļuvis par tieslietu ministru.

Vēstulēs, kas nosūtītas 30 valstu vēstniecībām, viņš nav apšaubījis visas tieslietu sistēmas kompetenci, bet gan skaidrojis iespējamo prokuratūras motivāciju, atceļot lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu pret Jurašu, pēc kā viņš pašlaik nevar pilnvērtīgi strādāt Saeimā un ir saņēmis Ģenerālprokuratūras apsūdzību. Pēc Bordāna paustā, tiesiskuma jautājumi ir vieni no svarīgākajiem Latvijā un korupcijas līmeņa ziņā valsts atpaliek pat no Brunejas un Botsvānas. Vēsts ārvalstu partneriem esot, ka tiesiskuma problēmas Latvijā tiks risinātas un netiks "paslaucītas pagultē". Komisijas sēdē viņš uzsvēra, ka vajadzību informēt ārvalstis apliecinot arī fakts, ka Trauksmes celšanas likuma, kas aizsargās pārkāpumu atklājējus, ieviešanu no šā gada 1. maija veicinājis arī ārvalstu spiediens. Savukārt Latvijā izpratnes par šo jēdzienu neesot joprojām, ko apliecina, ka pret Jurašu pēc trauksmes celšanas par kukuļa piedāvāšanu tomēr atsākta iepriekš izbeigtā izmeklēšana, tātad "katrs var vērtēt pa savam".