Pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās Līvānu novadā bija maz pārsteigumu – 11 vietas no 15 ieguva Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar Andri Vaivodu priekšgalā, pa divām vietām atstājot Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) un Saskaņai. Vairāk sarakstu vēlēšanās arī nepiedalījās.
Kopš 2017. gada, kad Ķekavas novada domes vēlēšanās startēja 14 saraksti, daudz kas ir mainījies, arī sarakstu skaits, kas sarucis līdz desmit. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tam pievienosies Baldones novads, kurš šajā sasaukumā arī piedzīvoja varas maiņu un gana lielas kaislību bangas. Pretēji iepriekšējiem sasaukumiem formāli Ķekavas domes situācija pat šķiet stabila, jo no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ievēlētā Viktorija Baire domes priekšsēdētājas amatā nostrādāja pilnu sasaukumu, tiesa gan, lielāko daļu no tā kā neatkarīga deputāte, un pavisam nesen viņa iestājās Vienotībā un būs Jaunās Vienotības (JV) saraksta līdere.
"Mēs būsim kā labais pūķis – ja vienu galvu nocērt, trīs ir vietā," raksturojot situāciju partijā Latvijas attīstībai (LA), izteicās viens no tās dibinātājiem un vēlēšanu kampaņas vadītājs Edgars Jaunups. Iepriekšējais partijas līderis Juris Pūce zaudēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu pērnā gada novembrī, kad izraisījās skandāls par viņa izmantoto Rīgas domes autostāvvietas caurlaidi, un viņš atkāpās arī no partijas vadības.
Režisora Valtera Sīļa interaktīvā audioizrāde Noklausies, ko piedāvā Dirty Deal Teatro, sniedz iespēju iejusties čekas darbinieka ādā un dzirdēt to, kas nav domāts svešām ausīm.
Daudzu skandālu un domstarpību piemeklētā partija KPV LV saņēmusi jaunu triecienu, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam paziņojot par iestāšanos Nacionālajā apvienībā (NA). Ja viņš saglabā ministra portfeli, partiju pārstāvniecības proporcija valdībā mainās, ko nevēlas pieļaut partijas KPV LV valde, savukārt daļa Saeimas frakcijas paudusi Vitenbergam atbalstu.
Sasaucot Dundagas novada domes ārkārtas sēdi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P) vēlējās panākt, lai dome ievēlē jaunu priekšsēdētāju un vietnieku, taču vakar tas nenotika un nebija arī plānots. Ministrs deputātiem, kuru skaits ir sarucis, uzdevis vēlēšanas sarīkot līdz pirmdienai, 26. aprīlim, pretējā gadījumā sola iniciēt domes atlaišanu.
Atšķirīgās robežās no sākotnējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājuma uz pašvaldību vēlēšanām pošas Ādažu novads, kurš būs apvienots ar Carnikavas novadu, bet ne ar Saulkrastiem un Sējas novadu, kā bija iezīmēts pirmajā novada kartes versijā. Tādējādi saplūdīs divas pašvaldības, no kurām Ādažos ar samērā lielu pārsvaru (10 vietas no 15) pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), bet Carnikavā ar salīdzinoši mazāku (7 no 5) – Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Var minēt, ka šīs partijas varētu gūt panākumus arī jaunajā sasaukumā.
Festivāla Zelta maska programma Russian Case virtuālā formātā parādīja aktuālā Krievijas teātra meklējumu virzienus no Fjodora Dostojevska līdz Vladimiram Sorokinam.
Jelgavas pilsēta administratīvi teritoriālajā reformā netika apvienota ar novadu, kā sākotnēji bija iecerējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Arī ievēlamo deputātu skaits paliek nemainīgs, bet, salīdzinot ar 2017. gadu, sarakstu skaits pieaudzis no astoņiem līdz desmit.
Uz pēdējo gadu fona desmit saraksti pašvaldību vēlēšanās Daugavpilī ir pat salīdzinoši neliels skaitlis. Pilsētā asa konkurence par vēlētāju balsīm ir ierasta lieta, tāpat kā tendence, ka neviens pilsētas galva nenostrādā pilnu amata termiņu. Pirms četriem gadiem, kad no 13 sarakstiem tika ievēlēti vien trīs sarakstu pārstāvji, likās, ka vienoties varētu būt vieglāk, taču tā izrādījās ilūzija.
Pirms četriem gadiem Liepājas domes vēlēšanās kandidēja desmit sarakstu, bet ievēlēti tika vien trīs politisko spēku pārstāvji. Šogad situācija mainījusies, vairs nekandidē partijas No sirds Latvijai, Gods kalpot mūsu Latvijai, Nacionālā savienība Taisnīgums, Liepāja kvadrātā, savukārt sevi pieteikusi Apvienība Iedzīvotāji.
Sarakstu pieteikšana šā gada jūnijā plānotajām pašvaldību vēlēšanām ir noslēgusies, ļaujot Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) izdarīt pirmos secinājumus. Visvairāk deputātu kandidātu sarakstu – 14 – iesniegti Ropažu novada domes vēlēšanām. Otrs lielākais kandidātu sarakstu skaits pieteikts Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanām – 13. Savukārt vismazāk – trīs – deputātu kandidātu sarakstu šajās vēlēšanās būs Valkas un Ventspils novadā, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.
Pildot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, steidzamības kārtā divos lasījumos Saeima pieņēmusi likuma grozījumus, ar kuriem Skultes pagasts atgriežas Limbažu novadā, tādējādi Saulkrastu novadu veidos tikai pašreizējie Sējas un Saulkrastu novadi. Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1. maijam Saeimai būs jāsniedz izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.
"Ikviens ir svarīgs!" – ar šādu saukli vismaz 34 pašvaldībās, arī piecās valstspilsētās, startēs Jaunās Vienotības un tās partneru saraksti. Sestdien partijas Vienotība domes un apvienības Jaunā Vienotība (JV) kopsēdē gan netika nosaukti visi saraksti, tomēr publiski izskanēja vairāki sabiedrībā pazīstami uzvārdi.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress pirmo reizi notika virtuālajā vidē, gan nemainot dažas tradīcijas, piemēram, noslēgumā atskaņoja dziesmu Nevis slinkojot un pūstot. Partijas priekšsēdētāja amatu saglabāja Armands Krauze, un viņa pirmā vietnieka krēslā pārliecinoši noturējās viens no partijas ilggadējiem līderiem Augusts Brigmanis, otrais vietnieks būs Saeimas deputāts Viktors Valainis. Iepriekš vietnieka amatu ieņēmušais Ringolds Arnītis zaudēja gan partijas priekšsēdētāja, gan vietnieku vēlēšanās un beigās netika ievēlēts arī valdē kopumā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ik pa brīdim nāk klajā ar paziņojumiem par pārkāpumiem vienā vai otrā pašvaldībā, tāpat tiek pieņemti lēmumi par domju priekšsēdētāju atstādināšanu un citiem soda mēriem. Divās konfliktsituācijās līdztekus formālajiem argumentiem gan ir zināms pamats domāt, ka ministrijas vadības rīcību varētu ietekmēt arī personiski motīvi.
Jau pirms kāda laika daudzu Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs nonāca partijas Latvijas attīstībai (LA) priekšvēlēšanu reklāmas izdevums, norādot, ka tas izdots 425 000 eksemplāru. Tajā politiskais spēks apliecina gatavību startēt pašvaldību vēlēšanās 27 novados. Kā zināms, tieši LA pārstāvji vada gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), gan Saeimas speciāli izveidoto Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisiju, tādējādi LA uzskatāma par partiju, kas lielā mērā uzņēmusies atbildību par reformas gaitu.
Pagājušā gada beigās vairāku teātru vadītāji atteicās prognozēt situāciju tās neparedzamības dēļ. Ir februāra beigas, pamazām norit vakcinācija, taču Covid-19 izplatības rādītāji joprojām liedz cerēt, ka atgriešanās skatītāju zālēs notiks drīz
Simt miljoni eiro – par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām šāds atbalsts būtu nepieciešams, ekonomikas stimulēšanas pakotnes ietvaros vienojušās valdību veidojošās partijas. Tas nozīmē, ka, pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (PCL) prognozēm, jau aprīlī šo pabalstu varētu izmaksāt. Vēl gan jāvienojas par detaļām.
Ceturtdien Jēkabpils pilsētas domes sēdē pieņems 2021. gada budžetu. Sēdē piedalīsies arī pilsētas mērs Aivars Kraps (LA), taču viņš sēdi nevadīs, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) liedzis viņam ieņemt domes priekšsēdētāja amatu. Kraps līdz šim visas apsūdzības noraidījis un Dienai izteicās, ka īsti nesaprot, par ko apsūdzēts. Domes sēdē viņš esot gatavs aizstāvēt budžeta projektu, kura tapšanā pēdējo trīs mēnešu laikā esot pielicis daudz pūļu.
Pašlaik Uzņēmumu reģistrā (UR) apstiprinātā partijas KPV LV valde paziņojusi, ka vēlas atsaukt parakstus no valdības koalīcijas līguma. Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo to sauc par zibens spērienu no skaidrām debesīm un sola, ka frakcijas pozīcija būs skaidra trešdien. Taču notikušais vēlreiz apliecina, ka partijas iekšienē ir nesaskaņas, ko atrisināt varbūt var 20. februārī plānotā pilnsapulce. Līdz tam teorētiski pastāv iespēja, ka partija izslēdz Saeimas deputātus, ja tie nepakļausies valdes lēmumiem.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kas bija paredzēts janvārī, plānots 13. martā un notiks attālināti. Publiski izskanējis, ka tajā uz partijas priekšsēdētāja amatu tiks izvirzīti vismaz trīs politiķi – esošais līderis Armands Krauze, Saeimas deputāts Viktors Valainis, kā arī LZS priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis. Nav izslēgts, ka nodaļas izvirzīs vēl kādu, taču, kā Dienai norāda Krauze, iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnējais kandidātu skaits ir lielāks, bet līdz balsojumam kongresā tomēr nonāk tikai pāris. Pēdējā reģionālā konference plānota 24. februārī, tad arī būs skaidrs reālais kandidātu skaits.
Pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas plānotas jaunajās robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gan Satversmes tiesas (ST) spriedumi pēc samērā daudzu pašvaldību pieteikuma, gan Covid-19 situācija, ņemot vērā to, ka uz vēlēšanu brīdi nav nosakāms, cik cilvēku būs jau vakcinējušies un vai būs spēkā kādi ierobežojumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem slimības izplatības novēršanai.
