Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Skolas diena

Vidusskolēniem notiks pirmais centralizētais eksāmens - angļu valodā

Jau šodien, 26.martā, 12. klašu skolēni sāks kārtot centralizēto eksāmenu angļu valodā, kas pirmo gadu notiks pavasara brīvlaikā, tomēr tas nenozīmē, ka arī zināšanu pārbaudes rezultāti būs zināmi agrāk, - tos skolēni uzzinās līdz ar sertifikātu izsniegšanu 5. jūlijā. Šāda situācija rada neizpratni skolēnu vidū, jo nav redzami lieli ieguvumi no eksāmena kārtošanas agrāk.

Neattaisnoti kavējumi ir skolu ikdiena; risks – regulārie bastotāji pamet mācības

Kamēr vien eksistēs skola, eksistēs arī stundu bastošana. Pa kādam neattaisnotam kavējumam ir gadījies ikvienam, tomēr regulārie bastotāji kļūst par riska grupu, kas balansē uz robežas, aiz kuras var sekot skolas un mācību pamešana vispār. Un, kā liecina statistika, Latvijā jauniešu, kas pamet skolu, netiekot līdz atestātam, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir daudz – ap 13%.

Pat ja kāja paslīdējusi, nedrīkst atgrūst

Bastotāju skaita mazināšana ir liels darbs no skolas atbalsta personāla puses - sociālais pedagogs, psihologs, logopēds dara, ko var, arī zvana skolēnam vai vecākiem vai pat iet uz mājām bērnam pakaļ, stāsta skolu direktori. Ja kavējumi - vienalga, attaisnoti vai neattaisnoti - ir ilgāki, skolēnam tiek izstrādāts individuālais mācību plāns, lai viņš tomēr turētos pārējiem līdzi.

Kāpēc mēdzam nebūt stundās

Kad vaicāju Katrīnai (vārds mainīts), vai viņa piekritīs runāt par šo tēmu, viņa sajutās neērti, taču bija ar mieru. Viņa jau pati sāk just, ka sākusi bastot pārāk bieži. Tādēļ arī sākusi izjust klasesbiedru spiedienu un kritiku.

Pamatskolēni jaunākajiem kolēģiem izspēlē šūnu dzīvi un rāda vulkānu

Dabaszinību skolotājai Irinai Borisovai ar savām mācību metodēm sākumskolas skolēniem izdodas iemācīt to, ko nepārzina pat daudzi pieaugušie. Proti, Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas jaunāko klašu skolēni lieliski pārzina gan savu iekšējo orgānu sistēmu, gan šūnu uzbūvi. Turklāt tas ir ne tikai skolotājas, bet arī vecāko klašu audzēkņu nopelns, jo savās stundās viņa izmanto metodi «skolēns skolēnam».

Paziņojam pirmos sekmju progresa konkursa rezultātus

Mācību gada otrais semestris rit pilnā sparā, un pienācis brīdis apkopot pirmos provizoriskos rezultātus Skolas Dienas un E-klases rīkotajā sekmju progresa konkursā Mēs varam labāk!. Tabulā varat iepazīties, kuras klases katrā klašu grupā uz šo brīdi sasniegušas lielāko izaugsmi, ja salīdzina pirmā semestra klases vidējo atzīmi visos priekšmetos ar janvāra un februāra kopējo vidējo atzīmi.

Spožākās pērles skolotāju izteicienu birumā

Izsludinot pedagogu izteicienu konkursu, laikraksts Diena aicināja Skolas Dienas lasītājus – gan esošos, gan bijušos skolēnus – iesūtīt savu skolotāju spilgtākos, smieklīgākos, gudrākos un trāpīgākos izteicienus, ko izdevies piefiksēt mācību stundās un kas varbūt iegūluši atmiņā uz mūžu.

Skolotājs, kurā spoguļojas visas klase

Cik var spriest pēc skolēnu, vecāku un skolu direktoru stāstītā, gadījumu, kad klasei konfliktu vai nesaprašanās dēļ tiek nomainīta klases audzinātāja, nav daudz, vairāk ir pozitīvu piemēru. Taču gadās arī, ka skolēni un vecāki vienkārši samierinās ar galveno pretenziju, kas tiek izteikta sava uzdevuma augstumos neesošiem klases audzinātājiem - vienaldzību.

Pirmklasnieces māte: No klases audzinātajas bērni dzird tikai kritiku

Laba klases audzinātāja ir veiksme, saka Dace (vārds mainīts), kuras meitai pirmajā klasē tā nav paveicies - viņas klases audzinātāja saviem uzdevumiem pieiet formāli, «ķeksītim». «It kā pat grūti skolotājai ko pārmest, jo mācību viela ir izņemta, bet ir ļoti daudz BET. Es viņai nevaru pieprasīt būt iecietīgai un uzmanīgai…» saka Dace. Problēmu viņa mana sistēmā: ja tā būtu sakārtotāka, varbūt nebūtu audzinātāju, kas seko tikai «burtam», bet nerūpējas, lai sākumskolēni iejustos skolā, mācību procesā.

Kas raksturo labu klases audzinātāju?

Viedokli lūdzām trijām klases audzinātājām, kas uzvarējušas VBTAI nesen organizētajā konkursā pedagogiem par labāko audzināšanas stundu.

Vai un kā apkarot bastošanu skolā?

Gaidāmais kontroldarbs, mūžīgā problēma paspēt laikā uz pirmo stundu, vilinājums stundas laikā paveikt ko sev tīkamāku – katrs, kurš mācījies skolā, zina, ko nozīmē nobastot kādu stundu. Turklāt ikvienā skolā gadās arī tādi skolēni, kas, šķiet, regulāri aizmirst, ko nozīmē uz stundām atnākt.

Matemātiku mācīt tā, lai tās pielietojamība dzīvē būtu uzreiz saskatāma

Kā matemātikas mācīšanu saistīt ar reālo dzīvi, nepaliekot tikai teorētisku aprēķinu līmenī? Aija Cunska zina, kā. Viņa 20 gadu strādājusi Smiltenes ģimnāzijā par matemātikas un informātikas skolotāju, bijusi arī šīs skolas direktore, bet patlaban Firmā Madara 89 vada IT daļu, tomēr saikni ar matemātikas apguvi nav zaudējusi, jo LU gatavojas aizstāvēt doktora darbu par IT lietojuma iespējām matemātikas mācīšanā skolā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide