Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

ES fondi

Būtisks izaicinājums – finansējums ceļiem pēc 2020. gada

2018. gadā grants ceļu remontiem plānots novirzīt vēsturiski lielākās investīcijas – 35 miljonus eiro –, kas tādējādi ļaus sakārtot vietējās nozīmes autoceļus 400 kilometru kopgarumā. "Šis gads būs rekordists finansējuma grants autoceļiem ziņā – ir paredzētas vēsturiski vislielākās investīcijas vietējos autoceļos, kas līdz šim ir bijuši pabērna lomā," ikgadējā ceļinieku konferencē Valsts ceļu tīkla nākotne: iespējas un izaicinājumi pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Eiropas Savienības fondu nozīmi mēdz pārspīlēt

Ekonomistu aprindās ik pa laikam tiek uzdots retorisks jautājums par to, kāda varētu būt Latvijā dzīve pēc tam, kad beigsies šis Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods. Ik pa laikam izskan visai drūmas atziņas par varbūtējas ekonomiskās krīzes atnākšanu. Tomēr vienlaikus dzirdams viedoklis, ka ES fondu pienesums pašreizējā ekonomiskajā izaugsmē nav tik liels, lai saimnieciskā dzīve bez tiem Latvijā apstātos.

Alojā iestrēgusī kvotu nauda

Kad pirms vairāk nekā gada Saeima pēdējo reizi pēc politiķu ieskatiem dalīja tā dēvēto kvotu naudu sev pietuvinātām pašvaldībām, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija izvēlējusies to paredzēt pamanāmiem projektiem, ar ko pievērst uzmanību pašvaldību vēlēšanu gadā. Taču Alojas novadā, kur toreiz pie varas bija citi politiskie spēki, joprojām ir "iestrēguši" pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas piešķirtie 10 766 eiro Kārļa Zāles pieminekļa atgriešanai Alojā. Salīdzinot ar lielu daļu savulaik dalīto "deputātu kvotu", šī summa nav liela, un ar to arī nepietiktu, lai īstenotu projektu, kam tā bija paredzēta.

Eksporta devums un ES fondu nauda stutē arī patēriņu un kopējo labklājību

Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.

Driņķe: Vai Eiropas fondu naudas plūsma apstāsies?

Uzņēmējdarbība Latvijā šodien ļoti atšķiras no uzņēmējdarbības laikā pirms divdesmit gadiem, kad es spēru savus pirmos soļus biznesā. Šobrīd ir tik daudz atbalsta iespēju, kur uzņēmējs var vērsties ar savu biznesa ideju, un, ja tai ir potenciāls, saņemt pirmo starta kapitālu. Pirms 20 gadiem vispirms bija jāsakrāj nauda, lai vispār kaut ko uzsāktu.

Zīle: Visas valstis nespēs iesaistīties ciešākā ES integrācijā

Visticamākais Eiropas Savienības (ES) attīstības scenārijs ir daudzu ātrumu Eiropa, kurā visas dalībvalstis nespēs iesaistīties, jo tās nevarēs izpildīt nepieciešamos standartus, aģentūrai LETA atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide