Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 25. aprīlis
Līksma, Bārbala

Ekoloģija

Jāuzņemas lielāka atbildība

Jautājums, kā samazināt iepakojuma daudzumu mazumtirdzniecībā, produktu ražošanā, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā, kļūst aizvien aktuālāks. Lai gan vides aizstāvji norāda, ka šajā ziņā netiek darīts pietiekami daudz, uzņēmumos uzskata, ka attiecīgi procesi jau sākušies.

Ar bezmaksas maisiņu ierobežošanu nepietiks

Eiropas Savienība ir apņēmusies krietni samazināt plāno polietilēna maisiņu izmantošanu, un tas jādara arī Latvijai. Plāns ir aizliegt bez maksas veikalos piedāvāt mazos plastmasas maisiņus. Deputāti un sabiedriskās organizācijas gan aicina domāt arī par citām lietām, piemēram, mudināt pircējus arī sveramos salātus un līdzīgus produktus iegādāties līdzi paņemtos traukos. Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzsver, ka tas atļauts arī šobrīd, taču tirgotāji bieži baidās, ka šādi varētu netikt ievērotas higiēnas prasības.

VIDEO: RTU zinātnieki rada ekoloģisku pārklājumu atkritumu poligoniem

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas (MLĶF) Vispārējās ķīmijas tehnoloģijas institūta zinātnieki izstrādājuši jauna veida izsmidzināmu pārklājumu atkritumu poligoniem, portālu Diena.lv informēja universitātē.

Mācās dzīvot ekonomiski un ekoloģiski

No zibakcijām, plakātu zīmēšanas un prezentāciju veidošanas līdz pārgājieniem, pieredzes apmaiņas braucieniem un izlietoto bateriju vākšanas akcijām - Latvijas ekoskolu darbības diapazons ir visai plašs. Šā gada Rīcības dienās iesaistījušās 113 izglītības iestādes visā Latvijā.Ekoskolu statuss Latvijā ir ļoti dažādām izglītības iestādēm - no bērnudārziem līdz augstskolām.

Atbalsta zaļo ražošanu

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Katrā latvietī mīt dārznieks

Pavasaris var būt ne tikai galvā un laukos. Tas var ienākt arī pilsētā, pagalmā, pat birojā. Ja vien ir kāds, kam niez «zaļie pirkstiņi». Cauri laikam redzams, ka Latvijā pilsētniekam allaž bijusi savrupa rušināšanās: piemājas dobē, balkona puķu kastē vai mazdārziņā ārpus pilsētas, kas laika gaitā kļuvusi par savdabīgu meditācijas vietu.

Pazīsti godīgo tirdzniecību

Vēloties ēst un dzīvot pēc iespējas draudzīgi dabai, daudziem arvien aktuālāks kļūst jautājums par ikdienā lietojamo produktu izcelsmi - vietu un veidu, kādā tie tiek saražoti, ietekmi uz vidi un arī pašu ražotāju dzīvesveidu. Protams, vēl viens faktors ir cena - kas to veido, kāpēc tā ir tāda, kāda ir, un pie kā un kādās proporcijās galu galā nonāk gala summa, ko samaksājam, iegādājoties mums nepieciešamo lietu.

Konservantus vairs nedrīkstēs slēpt aiz mikroskopiskas drukas

Daudziem pārtikas ražotājiem Latvijā pēdējā laikā nākas piepūlēties, jo līdz decembrim jāpilnveido savas produkcijas marķējums. Visai uz tā norādītajai informācijai būs jābūt skaidri salasāmai - gan par sastāvu, glabāšanas nosacījumiem un termiņu, gan par pārtikai neglaimojošo burtu E, ko ražotāji iepriekš bija iecienījuši sīkā drukā uzskaitīt it kā starp citu, ceturtdien vēsta laikraksts _Diena.

Eiropiešiem par precēm, iepakojumiem un ūdeni var nākties maksāt vairāk

Kā Eiropas vides problēmas pārvērst par ekonomikas iespējām - atbildes uz šo jautājumu rastas Eiropas lielākajā ikgadējā vides politikas konferencē Zaļā nedēļa 2014, kas jūnija pirmajā nedēļā norisinājās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Tomēr ar to nepietiek - nākt klajā ar idejām un uzrakstīt plānošanas dokumentus nav tas pats, kas videi draudzīgos nodomus īstenot, jo šķēršļus liek ne vien ražošanas industrijas, kam katras pārmaiņas saistās ar vērā ņemamiem ieguldījumiem, bet arī daļas sabiedrības "ierūsējusī" domāšana un bailes no pārmaiņām, norādīja Eiropas Komisijas (EK) vides komisārs Janess Potočniks.

Būs jāiztiek bez plastmasas maisiņiem

Tāls vēl liekas 2020. gads, kad saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiju plastmasas atkritumu mazināšanai jāparedz videi kaitīgākās plastmasas un noteiktu plastmasas maisiņu veidu aizliegums. Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju jau šogad nākt klajā ar ierosinājumiem, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski pārtrauktu otrreizēji izmantojamu vai reģenerējamu atkritumu izgāšanu poligonos un novērstu šādu atkritumu dedzināšanu.

Pasaules Dabas Fonda direktors Latvijā: dabai un cilvēkam jābūt harmonijā

Jānis Rozītis jau vairāk nekā 15 gadu strādā dabas aizsardzības organizācijā Pasaules Dabas fonds (PDF) un pēdējos četrus gadus ir organizācijas direktors. Viņš strādā valsts ilgtspējīgai attīstībai, kur vides jautājumi ir īpaši svarīga un neatņemama sastāvdaļa sabiedrības labklājības nodrošinājumam.

Pasaudzē kokus un energoresursus - vāc un nodod makulatūru!

Kaut arī mūsdienās lielu daļu rakstu darbu un saziņas paveic datori un viedtālruņi, papīra patēriņš tomēr ir gana liels. Parasti savus plauktus izrevidēju divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, un vienmēr atrodas kaudzīte apdrukātu, aprakstītu lapu, kā arī dažādu žurnālu un avīžu, ko izmest ārā... Saskaņā ar statistikas datiem, par ko informē Līgatnes Papīrfabrika, papīra patēriņš (un līdz ar to arī makulatūras apjoms) uz vienu iedzīvotāju gadā Latvijā ir aptuveni 78 kg.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide