Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas
pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.
Digitalizācijas politikas attīstībai nepieciešama visas Eiropas Savienības (ES) sadarbība, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Kopš 2018. gada ar Eiropas Savienības fonda atbalstu notiek apjomīga Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija, atvēlot projektam kopumā 14 miljonu eiro. Tas devis iespēju pirmo reizi Latvijas vēsturē restaurēt arī ievērojamu skaitu kinodokumentu un filmu, kas glabājas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Nule va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) Skandu ielā 14 Rīgā nodevusi ekspluatācijā uz nitrocelulozes pamatnes tapušu filmu glabātavu.
Attīstoties attālinātajam darbam, arvien vairāk biroju darbinieku pārtop par tā dēvētajiem digitālajiem nomadiem – iepako mugursomā datoru, krosenes un dodas uz laukiem strādāt pie jasmīnkrūma vai iekāpj lidmašīnā un aizlido dzīvot un strādāt uz kādu valsti, kur digitālajiem nomadiem tiek nodrošinātas īpašas programmas, speciālas naktsmītnes, joga un citas tematiskās nodarbes. Alkstot pēc šūpuļtīkla, kotedžas ar salmu jumtu un krāšņa kokteiļa baudīšanas sambas ritmos, sākumā gan jāizbrien birokrātijas brikšņi un jāpadomā, kā finansēt savu jauno dzīvesveidu.
SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) ir pirmais no Rīgas ostas termināļiem, kur pilotprojekta ietvaros no š.g. 1. marta dokumentu aprite autotransporta beramkravām notiek tikai digitāli, savukārt kravas automašīnu iekļūšana, kā arī apkalpošana termināļa teritorijā - pilnībā automatizēti.
Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.
Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pēdējos pārdesmit gados pasaule piedzīvo nepieredzēti strauju maksājumu metožu maiņu. Īpaši tas jūtams Latvijā, kur līdz pat neatkarības atjaunošanai bija pieejama tikai skaidra nauda. Pirmajā neatkarības desmitgadē mūsu valsts tautsaimniecībā nozīmīgu lomu sāka spēlēt komercbankas un līdz ar tām ienāca arī norēķinu kartes, neatkarības otrajā desmitgadē attīstījās maksājumi internetā, bet pašlaik ienāk mobilie maksājumi un līdz ar to arī dažāda veida ''mobilie maciņi''. Tomēr, augot mobilo maksājumu popularitātei, rodas jautājums: vai ikdienas maksājumos mums vispār vajag bankas?
Covid-19 izplatība un valstu noteiktie ierobežojumi radījuši dažādu tehnoloģiju uzrāvienu. Sabiedriskajās vietās ierobežo klientu skaitu, izvietojot sociālās distancēšanās marķierus un digitālos temperatūras mērītājus. Tāpat tiek veicināti arī dažāda veida bezkontaktu maksājumi. Izgudrotājiem šis ir labvēlīgs laiks, jo aug pieprasījums pēc iepriekš nebijušām tehnoloģiskajām ierīcēm. Lai gan daudzas tehnoloģiju jomas uzplaukst, tomēr inovatoriem nākas saskarties arī ar dažādiem izaicinājumiem, ko nereti sagādā institucionālā birokrātija, ilgstoša sertificēšana un datu apstrādes drošības jautājumi.
Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.
Ikvienam Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam turpmāk būs iespēja bez maksas izglītoties jaunajā Digitālo prasmju pilnveides programmā Baltijā.