Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Atpakaļ Latvijā

Kā tur ir, tajā Londonā, par kuru visi runā?

Ar Maiju Hartmani norunāju tikties kādas augusta darbadienas pievakarē Rēzeknes novada Lūznavā. Telefonsarunā gan Maija lūdz, lai viņu mazliet uzgaidām – jāaizbrauc meitiņu izņemt no bērnudārza. Tas netālu, Maltas pagastā. Tikmēr mēs ar fotogrāfu apskatām krāšņo Lūznavas muižu, kurā tobrīd gatavojas četru dienu džeza festivālam. Iedvesmojoši! Un tur jau Maija nāk – ar divgadīgo Emīliju pie rokas. Dodamies uz jaunās ģimenes dzīvokli – Maijas vīrs Kristaps vēl ir darbā, un saimniece atvainojas, ka dzīvoklis pilns ar neizpakotām mantām. Uz Lūznavu viņi pārcēlušies nupat, augustā, – no Maltas pagasta. Bet no Anglijas uz Latviju viņi atgriezās pērn – no Pīterboro.

Dziedu katru rītu, braucot ar riteni

Ar Ingu Sokolovu tiekamies Talsu kafejnīcā Ie-pauzē. Tās dienas lietavu pirmais cēliens jau aizpūsts, uzspīd rudenīga saule un aromātiska pēcpusdienas kafija ir tieši laikā, lai Inga pēc uzņēmējdarbības lekcijām apsēstos nesteidzīgai sarunai. Izrādās, ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu. Katru dienu mērojami aptuveni 30 kilometri turp un atpakaļ līdz dzīvesvietai Stendē. Bet viņa priecājas – tik ļoti priecājas par mūždien mainīgajām gleznām debesīs, uz lauka novērotiem putniem, par iespēju dziļi ieelpot Latvijas lauku spirdzīgo gaisu! Par lietām ko mēs, te, Latvijā, gadiem dzīvojušie, varbūt par nepamanām. Pēc 15 Apvienotajā Karalistē pavadītiem gadiem šogad aprīlī viņa ir atgriezusies Latvijā. Uz palikšanu. "Uz Londonu, uz Lielbritāniju – vairs nekad!" apliecina Inga Sokolova.

Par āboliem, trim kundzēm pēc baznīcas un vilkmi uz mājām

Darbdienas vakarā Rēzeknē šopavasar atvērtā kafejnīca Fresh terase ir ļaužu pilna. Daudzstāvu dzīvojamo māju un lielveikalu ieskauta, tā omulīgi kontrastē ar savu atmosfēru un dārza vidi – vien jāuzmanās no augustā krītošajiem āboliem. Kad ienāk Igors Nikitins, šīs kafejnīcas saimnieks, viens no apmeklētājiem sauc: "Igor, klau, manai sievai ābols iekrita tieši vīna glāzē!" Bet te neviens uz āboliem neļaunojas – galu galā, ja nu izdodas kā seram Īzakam Ņūtonam krītoša ābola iespaidā nonākt pie kāda atklājuma?! Kā zināms, ābols palīdzēja zinātniekam izstrādāt vispasaules gravitācijas teoriju. Gravitācijas spēks satur kopā mūsu pasauli un gādā par to, lai mēs paliktu uz Zemes. Un dažkārt šī vilkme netiešā nozīmē attiecas arī uz dzimtajām vietām. Pavadījis Apvienotajā Karalistē ilgus gadus, Igors Nikitins ir atgriezies atpakaļ Rēzeknē.

Lai ar vecmāmiņu Latvijā varētu runāt latviski

Šovasar Vidzemē norisinājās vairākas vasaras nometnes Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm. Šos jaunos cilvēkus vienmēr vienos Latvija un latviešu valoda, lai kurā pasaules malā viņi dzīvotu. Trīsdesmit bērni vecumā no septiņiem līdz 14 gadiem astoņu dienu nometnē ar tematisko nosaukumu Rotā saule, rotā bite jūlijā uzturējās Gulbenes novada Rankas pagastā.

Meklējot savu laimīgo zemi

Pēc 13 Apvienotajā Karalistē nodzīvotiem gadiem Jānis Grīnbergs ar ģimeni – sievu Evu Veldzi un puiku Danu Robertu – atgriezušies savā dzimtajā pusē pie Talsiem. Divas Grīnbergu apburošās čivavas šķirnes suņu meitenes Lulū un Lilī pat ir dubultas emigrantes un reemigrantes – pirms trim gadiem, Grīnbergu iegādātas, ceļojušas no Krievijas uz Latviju, tad uz Angliju, bet pērn kopā ar ģimeni ieradušās Latvijā.

Jauka vieta labam dzīvesveidam

"Atgriežoties Latvijā, nākotnes plānam ir jābūt. Katram ir savi iemesli, lai atgrieztos, man galvenais bija mani bērni," saka Elīna Dergača. Kopā ar ģimeni no Īrijas uz Latviju – uz dzimto pilsētu Smilteni Elīna pārcēlās 2015. gadā. Šeit arī piedzima Elīnas Dergačas un Edvarda Dunnes jaunākās atvases – tagad jau divgadnieki, dvīņi Emma un Eduards. Kopā ar vecāko māsiņu Emīliju mazie ikdienā prasa visu Elīnas uzmanību. Ģimenē bērni ar māmiņu runā latviski, ar tēti – angliski, lai gan Edvards, kura dzimtene ir Īrija, latviski saprot.

Gribējās sākt dzīvot sev!

"Jauniešiem, kuri man jautā par darba perspektīvām ārzemēs, vienmēr saku – lai brauc un izmanto iespējas, jo tas norūda. Tur no bērna kļūst par pieaugušo, un ir jācīnās, vienalga, kādu darbu darot," uzskata Zane Pirsko, kafejnīcas Tērbata vadītāja Valmierā. Pēc vairākiem Spānijā un Anglijā pavadītiem gadiem 2017. gadā Zane atgriezās Valmierā. "Ir gana būts projām, bet, iespējams, kādreiz man gribēsies gūt vēl kādu ārzemju pieredzi. Taču jāsaprot, ka jebkurā jaunā vietā būs jāsāk no nulles, arī atgriežoties Latvijā. Bet atgriešanos nenožēloju ne dienu. Ir bijuši pārdomu brīži, ko ar savu personību, varēšanu un gribēšanu būtu varējusi sasniegt Londonā. Es varēju daudz, bet vai tas man vajadzīgs?" spriež Zane.

Dara pašas un augstu novērtē latviešu darbu

"Tas būs mūsu mūža darbs, ko, iespējams, turpinās arī mūsu mazbērni," teic trīs draudzenes – ventspilnieces Agate Eniņa un māsas Lauma un Māra Grīvas. Jaunās sievietes uzņēmušās sirdij tuvu pienākumu – viņas atjauno Kabiles muižu.

Latvija ir diezgan lielu iespēju zeme

Liepājnieka Jāņa Eizengrauda pieredze emigrācijā saistās ar Vāciju, kur nodzīvojis trīs gadus. Viņš aizbrauca, kad Latvijā sākās ekonomiskās krīzes laiks. "Padzīvojis tur, sapratu, ka šeit pie mums arī ir skaisti un viss var notikt," atzīst Jānis. Pirms kāda laika viņš televīzijā redzējis sižetu par ģimeni, kura aizbrauc no valsts, ar pārmetumu, ka Latvija neko nedara cilvēku labā. Jānis, būdams uzņēmīgs cilvēks, spriež: "Kas ir Latvija? Latvija kā tāda jau neko nevar izdarīt, tikai cilvēki var izdarīt. Ja cilvēks neko nedarīs, nekas arī neradīsies."

Valstij un sabiedrībai šos cilvēkus vajag

"Kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā (ES), esam daļa no lielā, kopējā darba tirgus. Katra valsts cīnās par cilvēkiem. Un cīnīsies. Mums ir jācīnās par saviem cilvēkiem emigrācijā, tiem, kuri apsver reemigrācijas iespēju," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Lai gribētos atgriezties un palikt

"Mammu, tagad es saprotu, kāpēc tev ir svarīgi, lai runāju latviski," kādā no vasaras nometnēm Latvijā reiz atzinies pusaudzis ar latviskām, bet citā zemē nostiprinātām saknēm. Vai arī: "No cik gadiem iespējams kļūt par Latvijas Valsts prezidentu?" Atbildi uz tik zīmīgu jautājumu savās viedierīcēs meklējuši jaunieši no Austrālijas un Amerikas pēc iepriekšējā dienā nometnes ietvaros notikušās vizītes pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Šos jaunos cilvēkus vieno Latvija un latviešu valoda, kā arī viņi ir piedalījušies kādā no Latvijas bērniem un no Latvijas aizbraukušo vecāku atvasēm paredzētajās vasaras nometnēs, kas notiek Latvijā. Sirsnīgi, emocionāli spilgti, latviski – tā Latvijas valsts budžeta finansētās programmas Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm pasākumus, kas Latvijā noris jau vairāk kā piecus gadus, raksturo Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu konkursu nodaļas vadītāja Linda Mežviete.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide