Gaišā pazemība © DIENA
«Dzīve raiba kā dzeņa vēders,» atzīst Jānis (80), kas pusi sava mūža bez baznīcas
nespēj iedomāties. Imantas krusttēvs – tā viņu iesauca priesteris, kad Jānis, tolaik
būdams veikala apsargs, uz baznīcu nāca ādas jakā. Pie Svētā vakarēdiena viņš Jāni
laiž bez garas grēksūdzes – tik labi pazīst sava garīgā bērna dvēseli. Baznīca viņam
nav ārišķība. Tā ir dvēseles barība, bez kuras dzīvei nav ne jēgas, ne skaistuma, ne
turpinājuma mūžībā.