Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Bez jūtamām pārmaiņām © DIENA

Krievijā 17.–19. septembrī ir gaidāmas valsts parlamenta apakšpalātas – Valsts domes – vēlēšanas, kuru galvenā intriga ir, vai varas partija Vienotā Krievija spēs saglabāt konstitucionālo vairākumu. Vēl tās būs pirmās parlamenta vēlēšanas, kas notiks pēc pērn apstiprinātajiem grozījumiem valsts konstitūcijā, kā arī pēdējās nozīmīgās pirms 2024. gadā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām.

Zinātnieks un pragmatisks patriots © DIENA

Pirms pieciem gadiem Igaunija savu pašreizējo prezidenti Kersti Kaljulaidu spēja ievēlēt tikai ar sesto mēģinājumu, toties šoreiz nākamā prezidenta Alara Karisa ievēlēšanai pietika ar divām dienām un diviem balsojumiem. Kamdēļ tā, un vai jauns prezidents sola mūsu ziemeļu kaimiņiem arī jaunas vēsmas?

Sarkanās impērijas mantinieces © DIENA

Pēc PSRS sabrukuma aizvadītajos trijos gadu desmitos vairākas tās bijušajā teritorijā esošās valstis ir pārdzīvojušas pilsoņu karus, revolūcijas un valsts apvērsumus, kā arī aizgājušas pa stipri dažādiem neatkarības ceļiem. Kāda ir situācija postpadomju telpā, un kādas ir postpadomju valstu turpmākās nākotnes perspektīvas?

Talibu triumfālā atgriešanās © DIENA

ASV armijas spēku izvešana no Afganistānas, kas vēl pat nav pilnībā noslēgusies, jau novedusi pie šīs valsts līdzšinējās valdības krišanas un gandrīz visas faktiskās varas pāriešanas islāmistu kustības Taliban rokās. Kā kļuva iespējams, ka Afganistānas proamerikāniskais režīms dažās nedēļās sabruka kā kāršu namiņš, pat necenšoties izrādīt kaujiniekiem vērā ņemamu pretestību?

Vai vajadzīgs olimpiskais restarts? © DIENA

Lai arī ikvienam sportistam un kuplam skaitam līdzjutēju olimpiskās spēles ir un paliek četrgades galvenais notikums, arvien vairāk ekspertu pauž bažas par olimpiāžu nākotni. Gadu no gada iet mazumā gan vēlme rīkot šos pasākumus, gan skatītāju interese, un īpaši tas vērojams Rietumvalstīs.

Austrumeiropa neliberālais pagrieziens © DIENA

Uzreiz vairākas bijušās sociālisma nometnes un PSRS valstis uzskatāmi demonstrē, ka to iedzīvotāju vairākumam nešķiet pieņemamas daudzas pārmēru liberālas tā saucamās Eiropas vērtības. Šai tendencei vēršoties plašumā, pastāv ticama iespēja, ka vairākas reģiona valstis var izstāties no liberālo demokrātiju rindām un pievienoties neliberālo demokrātiju sarakstam.

Pegasus project jeb cita veida spiegošanas skandāls © DIENA

Šā gada jūlija vidū dažādu valstu plašsaziņas līdzekļi, kopskaitā septiņpadsmit, tostarp tādi plaši zināmi laikraksti kā Amerikas Savienoto Valstu The Washington Post, britu The Guardian un Izraēlas Haaretz, publiskoja kopīga pētījuma Pegasus Project rezultātus. Minēto projektu koordinēja Francijas nekomerciālā organizācija Forbidden Stories (tulkojumā – aizliegtie stāsti) un tehniski atbalstīja cilvēktiesību aizstāvji no organizācijas Amnesty International.

Eseja ne tikai par Krieviju un Ukrainu © DIENA

Par to, ka top šāda eseja, kļuva zināms šā gada 30. jūnijā Tiešajā līnijā ar Vladimiru Putinu – nozīmīgākajos Krievijas plašsaziņas līdzekļos un virknē interneta platformu translētā ikgadējā tiešsaistes pasākumā, kurā Krievijas prezidents atbild uz valsts iedzīvotāju jautājumiem. Izskatot kādu no jautājumiem, Putins kārtējo reizi paziņoja, ka uzskata krievus un ukraiņus par vienu tautu, un solīja detalizēti izklāstīt savu viedokli rakstveidā. Šis solījums tika īstenots 12. jūlijā, kad Krievijas prezidenta interneta vietnē kremlin.ru parādījās ar Putina vārdu parakstīta eseja Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību, kas tika publiskota vienlaikus gan krievu, gan ukraiņu valodā. Vēstījums, jāpiebilst, satur vairāk par pieciem tūkstošiem vārdu jeb ap 40 tūkstošiem rakstzīmju.

Atriebība Lukašenko stilā © DIENA

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko sašutums par Lietuvas atbalstu viņa politiskajai pretiniecei Svetlanai Tihanovskai, kā arī par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir novedis pie tā, ka šis odiozais politiķis cenšas izraisīt nelegālo migrantu krīzi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Lai gan šis mēģinājums ilgtermiņā pašam Lukašenko sola vairāk problēmu nekā ieguvumu, radīt visai pamatīgas galvassāpēs ne tikai Lietuvai viņam ir izdevies.

Antivakseri izgāž cīņu © DIENA

Krievijā, kur vēl nesen šķita, ka uzvara pār pandēmiju nav tālu, strauji izplatās par priekštečiem ievērojami lipīgākais un bīstamākais Indijas jeb delta Covid-19 paveids B.1.617. Tā dēļ jaunu inficēto skaits ir atgriezies gada sākuma līmenī – ap 25 tūkstošiem dienā –, bet mirušo skaita ziņā (gandrīz 700 cilvēku dienā) pagājušajā nedēļā tika piedzīvoti vairāki antirekordi. Galvenais šādas situācijas cēlonis ir iedzīvotāju nevēlēšanās vakcinēties.

Ķīnas ģimenes plānošana © DIENA

Ķīnā pieņemts lēmums paaugstināt vienā ģimenē atļauto bērnu skaitu līdz trim – valsts šādi cer pagriezt pretējā virzienā sabiedrības novecošanas un zemās dzimstības tendences. Lēmums izpelnījies pretrunīgus novērtējumus un tiek uzskatīts gan par pilnībā īstenojamu, gan novēlotu un tādu, kas kopējo stāvokli mainīt nespēs.

Meksikas izšķirošās vēlēšanas © DIENA

No Meksikas jaunāko laiku vēsturē pašu asiņaināko parlamenta apakšpalātas vēlēšanu iznākuma būs atkarīgs valsts turpmākais politiskais kurss, tai skaitā arī attiecībā uz to, vai valsts turpinās distancēties no ASV un virzīties "pa kreisi".

Digitālo kovidsertifikātu dilemmas © DIENA

Nu jau mazāk nekā pēc mēneša Eiropas Savienībā (ES) sāks pilnā apmērā darboties tā saucamie digitālie, zaļie sertifikāti, novēršot vai mazinot daudzas, galvenokārt ar pārrobežu ceļojumiem saistītas, problēmas. Taču, tā kā ES par pieņemamām atzīst tikai savienības līmenī akceptētas Covid-19 vakcīnas, šo sertifikātu ieviešana ES ārējo robežu šķērsotājiem sola arī problēmas un skandālus.

Mēģinās atsperties no zemākā punkta © DIENA

Neitrālās Šveices otrajā lielākajā pilsētā, daudzu ANO struktūrvienību un starptautisko organizāciju mājvietā Ženēvā, 16. jūnijā gaidāma ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās. Lai gan vairākums ekspertu sliecas uzskatīt, ka tā nenovedīs pie būtiskām pārmaiņām abu lielvaru attiecībās, pastāv iespēja, ka tās laikā ASV un Krievija vienosies vismaz par domstarpību risināšanas noteikumiem un abpusējām sarkanajām līnijām.

Ryanair reisa Atēnas–Viļņa piezemēšana Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas lidostā un viena no šīs lidmašīnas pasažieriem, pazīstama baltkrievu opozicionāra Romāna Protaseviča (26), apcietināšana neatgriezeniski un dramatiski pasliktinās jau tāpat sliktās rietumvalstu, tajā skaitā arī Latvijas, un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma attiecības. Savukārt Baltkrievijas Valsts drošības komitejas (VDK) īstenotajai operācijai, kura liek atcerēties aukstā kara periodu, nešaubīgi atradīsies vieta slepeno operāciju vēstures grāmatās

Hakeru grupējuma DarkSide īstenotais kiberuzbrukums ASV lielākajai cauruļvadu sistēmai Colonial Pipeline un vēl virkne citu pēc tāda paša principa īstenotu skaļu kiberuzbrukumu liek pievērst uzmanību tā saucamo vīrusu–šifrētāju izmantotājiem. Tas arī liecina, ka ne tikai jau pastāv, bet pat strauji aug vesela pagrīdes industrija, kas nodarbojas ar šāda veida likumpārkāpumiem

Izraēla jau atkal tuvojas valsts parlamenta ārkārtas vēlēšanām – piektajām pēdējo divu gadu laikā –, un nav nekādu garantiju, ka arī tās ļaus beidzot izveidot stabilu vairākuma valdību, lai atgrieztos pie normālas politiskās ikdienas. Kas ir galvenie iemesli, kuru dēļ šī valsts ieslīgusi šķietami nebeidzamā politiskajā krīzē?

Šā gada aprīļa vidū par atkāpšanos no Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (KKP CK) pirmā sekretāra posteņa – augstākā amata valstī – paziņoja 89 gadus vecais Rauls Modesto Kastro Russ jeb vienkārši Rauls Kastro. Līdz ar šo paziņojumu noslēdzās vairāk nekā 60 gadus ilgušais brāļu Kastro varas laiks Kubā, kas sākās līdz ar 1959. gadā notikušo revolūciju. Ļoti ticams, ka varas nodošana nākamajai paaudzei nozīmēs, lai arī ne radikālas, tomēr pārmaiņas šīs par vienu no pasaules pēdējiem komunisma bastioniem uzskatītās valsts dzīvē.

ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka laikā no 1915. līdz 1917. gadam Osmaņu impērijā notikušās armēņu masu slepkavības uzskatāmas par genocīdu, novedis pie pretrunīgām reakcijām gan pašu armēņu, gan ekspertu un apskatnieku vidū.

Lai arī vēlāk, nekā tika solīts, taču beidzot sāksies pilnīga ASV un to sabiedroto spēku izvešana no Afganistānas. Skeptiķi gan norāda, ka tā ne tuvu nebūs tik pilnīga, kā oficiāli tiek apgalvots, bet vairākumā esošie pesimisti pat gaida jaunu karadarbības uzliesmojumu šajā valstī, kur karš ir ikdiena jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Šodien

Pasaule