Pie visas gribēšanas vairāk par vienu olimpisko tūristu Latvijas komandas sastāvā Phjončhanā saskaitīt nevaru. Jā, bija sportisti, kuri acīmredzami necīnījās par medaļām, bet tos, kas ik gadu no ģimenes budžeta un ar cepuri izstieptā rokā sakasa desmitiem un vairāk tūkstošu eiro treniņiem, sacensībām un progresa veicināšanai, man neceļas roka dēvēt par tūristiem, jo valsts atbalsts viņiem ir niecīgs. Viņi pārtiek no individuālā entuziasma un apkārtējo palīdzības.
Jā, protams, var šķendēties par to, ka lielie finansiālie ieguldījumi tehnikas iegādē renes sporta veidiem tika atalgoti ar panākumiem vien daļēji, bet, raugoties ilgtermiņā, tas, ka šoreiz mūsu kamaniņu braucējiem, skeletonistiem un bobslejistiem naudas bija vairāk nekā citās reizēs, neatsver to, ka citu valstu nacionālajām komandām tās bija vēl vairāk. "Tas ir smieklīgi!" amerikāņu žurnālists sarunā ar savas valsts olimpiskās komitejas preses atašeju bobsleja trases finiša mājā brīnījās par to, cik ļoti ātrāki par amerikāņiem ledus trasē ir Latvijas bobsleja vīri. Un pat amerikāņi bobslejam tērē vairāk naudas nekā Latvija savā līdz šim treknākajā sezonā, par ko sportistiem tika skaidri atgādināts pēdējās treniņnometnēs pēc ne tik izteiksmīga sezonas sākuma Pasaules kausa posmos. Viņi, tāpat kā skeletonisti Dukuri, biatlonists Rastorgujevs, ātrslidotājs Silovs, izdarīja visu no sevis atkarīgo. Tāpat arī LOK un valdība izdarīja visu, lai sportistiem šoreiz nekā netrūktu maksimālam rezultātam. Gribat meklēt vainīgos? Vainojiet konkurentus! Viņi tur bija, nopietni gatavojās un lietderīgi izmantoja sev pieejamos finanšu resursus.
Atlaist visus!
Ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā seko līdzi - Diena.lv/phjonchana2018!