Duplantis finālā pārvarēja 6,05 metru atzīmi, kas ir pasaules junioru rekords U-20 vecuma grupā.
Otro vietu ar 6,00 metru augstumā novietotu latiņu izcīnīja 21 gadu vecais Timurs Morgunovs, kurš startē zem neitrāla karoga. Savukārt trešais bija slavenais francūzis Reno Lavilenī, kura rezultāts bija 5,95 metri.
Duplantis kļuvis tikai par ceturto Eiropas kārtslēcēju, kurš pārvarējis 6,05 metru atzīmi. Pasaules rekordists ar 6,14 metriem ir ukrainis Sergejs Bubka, bet 6,05 metri bijuši pa spēkam Duplantim, Lavilenī un krievam Maksimam Tarasovam.
Savukārt Lielbritānijas sprintere Dina Ešere-Smita izcīnīja savu trešo zelta medaļu šajā čempionātā, triumfam 100 un 200 metru sprintā pievienojot uzvaru arī 4x100 metru stafetē.
Viņa kopā ar Ešu Filipu, Imani Lansikvutu un Bjanku Viljamsu stafetes distanci veica 41,88 sekundēs. Otro vietu izcīnījušās nīderlandietes viņām zaudēja 0,27 sekundes, bet bronzu guvušās vācietes atpalika 0,35 sekundes.
Tāpat arī vīriem uzvaru svinēja Lielbritānijas kvartets, kura sastāvā bija Čijindu Udžahs, Edams Džemili, Žarnels Hjūzs un Herijs Eikiness-Arjītijs. Briti 4x100 metru stafeti skrēja 37,80 sekundēs, par 0,18 sekundēm pārspējot Turcijas kvartetu, kamēr trešie bija nīderlandieši, kuri atpalika vēl 0,05 sekundes. Turcijas un Nīderlandes sprinteri laboja valsts rekordus 4x100 metru stafetē.
Tikmēr poliete Anita Vlodarčika triumfēja vesera mešanas sacensībās, izcīnot savu ceturto titulu pēc kārtas. Vlodarčika finālā labākajā mēģinājumā veseri meta 78,94 metru tālumā, labojot Eiropas čempionāta rekordu.
Sudrabu ar jaunu Francijas rekordu izcīnīja Aleksandra Tavernjēra, kura rīku meta 74,78 metru tālumā. Savukārt bronzu ar 74,00 metru tālu raidījumu guva poliete Joanna Fjodorova.
Vlodarčika 2010.gadā Barselonā izcīnīja bronzu, bet nākamajos četros Eiropas čempionātos izcīnījusi zelta medaļas. Tāpat viņa ir divkārtējā olimpiskā un trīskārtējā pasaules čempione, kā arī planētas rekordiste.
Savukārt 1500 metros dāmām uzvaru svinēja Lielbritānijas skrējēja Laura Muira, kura distanci veic četrās minūtēs un 2,32 sekundēs. Otrās vietas ieguvēja Sofija Enaui no Polijas viņai zaudēja 0,76 sekundes, bet trešajā vietā finišējusī britu skrējēja Laura Veitmena no savas tautietes atpalika 1,43 sekundes.
Pirms diviem gadiem triumfējusī poliete Angelika Cihocka šoreiz finālā palika pēdējā, 12.vietā.
Tikmēr 5000 metros ar jaunu čempionāta rekordu, 14 minūtēm un 46,12 sekundēm, uzvarēja nīderlandiete Sifana Hasana. Otro vietu izcīnījusī Lielbritānijas skrējēja Eiliša Makolgena viņai zaudēja 6,93 sekundes, bet pirms diviem gadiem Amsterdamā uzvarējusī Turcijas pārstāve Jasemina Čana šoreiz bija trešā, Hasanai piekāpjoties par 11,51 sekundi.
Šajā distancē par zelta medaļu cīnījās arī Izraēlas skrējēja Lonaha Čemtai Salpetere, kura apli pirms finiša domāja, ka sacensības ir beigušās, tādējādi zaudējot tempu. Viņa finišēja ceturtā, bet pēc tam par pāragru ieskriešanu celiņā saņēma diskvalifikāciju.
Trīssoļlēkšanā vīriem uzvarēja portugālis Nelsons Evora, kurš labākajā mēģinājumā lēca 17,10 metru tālumā. Otro vietu ar 16,93 metriem izcīnīja Azerbaidžānas pārstāvis Aleksis Kopello, bet trešais ar 16,78 metriem bija grieķis Ciamis Dimitris.
2016.gada čempions Makss Hess no Vācijas cieta fiasko kvalifikācijā, palikdams 15.vietā.
Turpretī viņa tautiete Gesa Felicita Krauze nosargāja Eiropas čempiones titulu 3000 metru šķēršļu skrējienā. Finālā viņa distanci veica deviņās minūtēs un 19,80 sekundēs. Otro vietu izcīnījusī šveiciete Fabiēne Šlumpfa viņai zaudēja 2,49 sekundes, bet trešajā vietā finišējusī norvēģiete bija Karulīne Bjerkeli Grēvalda bija 4,66 sekundes lēnāka.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no Latvijas sportistiem vislabāko rezultātu šajā Eiropas čempionātā uzrādīja šķēpmetēja Madara Palameika, kura izcīnīja devīto vietu.
Līdz ar triumfu stafetē briti nodrošināja uzvaru arī Eiropas čempionāta vieglatlētikā medaļu ieskaitē, kur izcīnīja septiņas zelta, piecas sudraba un sešas bronzas medaļas. Otrajā vietā ar septiņām zelta, četrām sudraba un vienu bronzas godalgu bija Polija, bet trešo pozīciju ar sešām zelta, septiņām sudraba un piecām bronzas medaļām ieņēma mājiniece Vācija.