Šodien, 11. jūlijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta preses konference ar FIDE (Pasaules šaha federācijas) prezidenta, Latvijas šaha savienības prezidenta un Pasaules šaha čempionāta galvenā organizatora dalību.
Nacionālās bibliotēkās telpās žurnālisti nepacietīgi gaidīja lielo nezināmo – šaha turnīra preses konferenci.
Kad bija pagājušas dažas minūtes pēc preses konferences paredzētā sākuma un oficiālās personas vēl nebija ieradušās, zālē bija dzirdama frāze: "Šahisti nav īpaši punktuāli, lai arī tādiem vajadzētu būt…".
Žurnālists nezināja, ka šahā kavēt sākumu ir sens psiholoģisks triks, lai iegūtu pārsvaru pār pretinieku, to šaha vēsturē piekopa daudzi šahisti.
Slavenākais šajā ziņā, protams, ir Bobijs Fišers, kurš 1972. gadā mačā pret Spaski vispār izdomāja neatnākt uz vienu no partijām. Šoreiz tik traki nebija, organizatori tomēr ieradās.
Jautājumu preses konferencē nebija daudz, jo tajā nepiedalījās neviens no slavenajiem spēlētājiem. Uz jautājumu, kurās valstīs ir vislielākais šaha popularitātes pieaugums, FIDE prezidents Arkādijs Dvorkovičs atbildēja, ka pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā Krieviju ir apsteigusi Indija, straujš pieaugums ir ASV, Turcijā, Irānā, arī Eiropā. Būtiski, ka šahs masveidīgi izplatās internetā. Pēc Dvorkoviča teiktā, internetā dienā tiek izspēlētas vismaz pieci seši miljoni šaha partiju.
Uz jautājumu, kuru no spēlētājiem organizatori vislabāk gribētu redzēt finālmačā pret Karlsenu, par pārsteigumu tiešu atbildi sniedza Iļja Merenzons (World Chess prezidents). Viņš minēja, ka skatītājiem, protams, ir svarīgs arī spēlētāja tēls, un tamdēļ viņam gribētos redzēt Anišu Giri (Nīderlande) vai Aleksandru Griščuku (Krievija), jo abi spēlētāji ir asprātīgi savos komentāros un atbildēs žurnālistiem, kā arī viņi ir ļoti populāri sociālajos tīklos, kuros viņi izsakās par šahu un dzīvi ārpus tā. Viņu personības dažkārt gūst lielāku popularitāti nekā viņu šaha partijas.
Kā minēja organizatori, tad spēlētāji apmetušies viesnīcā klusajā centrā netālu no vietas, kur kādreiz dzīvoja Tāls. Varbūt Mihaila Tāla aura viņiem palīdzēs, bet to vislabāk var sajust Vērmanes dārzā, kur joprojām tiek spēlēts šahs. Varbūt parkā redzēsim arī tos spēlētājus, kuri izstāsies no turnīra.
Rīgas turnīrā spēlēs jau iepriekš pieminētie Giri un Griščuks, kā arī esošais pasaules čempions ātrajā šahā Danils Dubovs (Krievija), astoņkārtējs Krievijas šaha čempions Pjotrs Svidlers, bijušais FIDE pasaules čempions Veselins Topalovs (Bulgārija), Sergejs Karjakins no Krievijas, kurš 2016. gadā spēlēja finālmaču pret esošo pasaules čempionu Magnusu Karlsenu un zaudēja. Redzēsim arī Polijas daudzsološā lielmeistara Jana Kšistofa Dudas gājienus, kuru daudzi uzskata par tuvāko gadu iespējamo pretendentu uz pasaules čempiona titulu.
Paralēli šim turnīram Rīgā norisināsies vairāki citi turnīri, kuros dalību ir pieteikuši vairāk nekā 60 lielmeistari no dažādām valstīm, tai skaitā Latvijas pārstāvji Igors Kovaļenko, Ņikita Meškovs, Normunds Miezis, Zigurds Lanka u.c.