Vai varbūt saprata gluži labi, tikai izmantoja izdevīgu iespēju, lai ierādītu letiņiem vietu. Pašu nopelnītu vietu. Kā katrā labā stāstā, arī šajā galvenie personāži iznāca visai kolorīti, katrs ieņemot savu nišu dramaturģijas spektrā.**Komiķi **— Barona vadība. Kopš liktenīgā zaudējuma LBL finālsērijas septītās spēles pagarinājumā publiskajā telpā trūka konkrētas informācijas par kluba nākotnes plāniem, toties netrūka nekonkrētu runu par motivācijas trūkumu darba turpināšanai, ļauno apkārtējo pasauli (ar Basketbola savienības vadību priekšgalā), nepateicīgajiem spēlētājiem, plāniem pirkt klubu Lietuvā, saistību saraušanu ar ilgtermiņā līgtajiem spēlētājiem utt.
Ja tā visa tomēr bijusi tikai lirika, bet patiesībā
Barons bija gatavs krīzes sezonā startēt ar pusmiljonu eiro lielu
budžetu, tad jāsecina, ka kluba runasvīri elementāri pārblefojās. Jo
lielās pauzes laikā ne tikai veiksmīgi sita uz leju spēlētāju patiesi
nepamatoti saceltās cenas un kacināja LBS vadību, bet arī laikus
nenokārtoja elementāras formalitātes ar LBS un BBL. Tādēļ Barons
formāli pelnīti nokļuva tikai elites gaidītāju listē, bet tur zem
palielināmā stikla parādījās citi laikus nepadarītie darbi — sastāvs
pagaidām uz papīra, ar Arēnu Rīga domstarpības utt.
Traģiķi — ASK Rīga atjaunotāji. Ideja saglābt senā pagātnē spožo un
pēdējos gados labu reputāciju ieguvušo zīmolu ir svētīga, taču rosība
acīmredzot sākās dažas dienas par vēlu. Būtu puslīdz pārliecinoša
sanācijas plāna aprises ieskicētas nevis augusta sākumā, bet gan jūlija
beigās, kazi, būtu izdevies ielēkt elites vilcienā uz Barona
paštīksmināšanās rēķina. Tagad — nekā, turklāt atjaunotāji iepriekš
uzsvēruši, ka līdzdalība BBL elites grupā ir obligāts priekšnoteikums
plāna īstenošanai. Gribētos gan iebilst, ka uz ilgtermiņa programmas
fona viena izlaista sezona nieks vien ir un varbūt pat būtu svētīgi
paņemt pauzi.
Traģikomiķi — LBS
vadība. Skaļākais smējiens līdz šim bijis par LBS nespēju pašiem
pieņemt lēmumu par ceturtā kluba deleģēšanu, to uzticot kaimiņiem.
Bet smiekli nāk caur asarām, jo šāds notikumu pavērsiens neizbēgami
ietekmēs visa Latvijas basketbola nākotni.
Taču neba man mācīt reālas
naudas devējus Skaļākais smējiens līdz šim bijis par LBS nespēju pašiem
pieņemt lēmumu par ceturtā kluba deleģēšanu, to uzticot kaimiņiem. Bet
smiekli nāk caur asarām, jo šāds notikumu pavērsiens neizbēgami
ietekmēs visa Latvijas basketbola nākotni.
Var saprast kaimiņu argumentus par Rīgas komandu skaitu, taču kaimiņiem
būtu jāsaprot arī mūsējie — par Rīgas īpašo īpatsvaru Latvijā visās
dzīves jomās. Tēze par basketbola attīstību reģionos uz papīra izskatās
skaisti, taču Valmiera un Liepāja kopā nespēs kompensēt to, ko
neizdarīs Rīga.
Protams, Rīgas kundziņi ir pelnījuši pērienu par treknajos gados
leģionāru barošanai iztērētajiem līdzekļiem un neprofesionalitātēm
citās jomās. Taču nu izskatās, ka pēriena vietā lietā likta giljotīna.
Tēze par nepieciešamību konsolidēt Rīgas spēkus vienā patiesi spēcīgā
klubā principā ir pareiza, taču patlaban neizskatās, ka tāda
konsolidācija būtu iespējama dabīgā ceļā, jo pārāk dažādi ir basketbola
norisēs iesaistītie cilvēki un arī klubu priekšvēsture.
Šai ziņā
pašreizējam potenciālajam flagmanim VEF Rīga savu ekskluzivitātes
statusu pierādīt būs grūti, un konkurentu likstas šo problēmu nebūt
neatrisinās (starp citu, neticu versijai par apzinātu VEF Rīga lobēšanu
no LBS puses — vefiņš aizsteidzās priekšā konkurentiem, jo
pirmziemnieka centībā laikus izpildīja mājasdarbus, kamēr lielās
zvaigznes lidinājās mākoņos).
Formāli LBS pārstāvju pusē ir taisnība — neviens nelika klubiem
vilcināties un pašiem radīt sev problēmas. Taču no stratēģiskā viedokļa
būtu bijis labāk, ja augusta beigās notikusī izrunāšanās ar klubu
pārstāvjiem, kas beidzās ar gana lietišķiem kompromisiem, būtu notikusi
divus mēnešus agrāk un jau tad būtu izdevies vienoties, kā krīzes gadu
pārvarēt ar iespējami mazākiem zaudējumiem.
Varbūt tad būtu cietusi kādas amatpersonas pašcieņa, toties būtu ieguvis Latvijas basketbols. Tagad būs jāstrebj, kas kopīgiem spēkiem ievārīts.