«Sapratām, ka tā mēs nespēsim iedabūt «parastos» bērnus koncertzālēs, lai viņi iepazītu savu vienaudžu ar īpašām vajadzībām spējas un talantus un pēc tam redzēto kopīgi pārrunātu audzināšanas stundās. Tādēļ šogad dzima cita ideja, kā tuvināt un savest kopā šīs divas atsevišķi dzīvojošās bērnu grupas,» stāsta fonda Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga.
Sadarbībā ar Kuldīgas, Daugavpils un Jelgavas pilsētu izglītības nodaļām fonds uz reģionālo festivālu Nāc līdzās! koncertiem un izstādēm aicināja 8. un 11. klašu vispārizglītojošo skolu audzēkņus. Koncerti un izstādes kalpoja arī par impulsu domrakstu konkursa darbiem par tēmu Būt līdzās!. «Saņemot domrakstus, sapratām, ka esam gājuši pareizo ceļu, jo lielākā daļa jauniešu savā ikdienā nebija sastapušies ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tas viņiem bija pilnīgs jaunums, reizēm pat šokējošs...» teic S. Freiberga un piebilst - tas jauniešus rosinājis aizdomāties par savām dzīves vērtībām un par to, ko darīt, lai sabiedrība kļūtu vienotāka, lai pieņemtu citādo.
Roberts Kemps no Jelgavas raksta: «Šis koncerts man atvēra acis, cik izplatīta šī problēma ir, jo ikdienā neviens par to nerunā, bet tas būtu jādara, jādod šiem cilvēkiem izbaudīt dzīvi. Es neapzinājos, ka mūsu sabiedrībā šādu cilvēku ir tik daudz, tāpēc būtu jāciena dalībnieki par to, ka viņi parāda savu apņēmību un spēj uzstāties šādos koncertos, nekaunoties par sevi un savām problēmām.»
Jelgavnieks Kristians Konters koncertā piedzīvojis ļoti spēcīgas emocijas: «Koncertu pametu aptuveni 40. minūtē. Garastāvoklis bija tik drūms un depresīvs, ka bezmaz vai gribējās iet pēc virves. Mani bija sasniegusi atklāsme, ka mana dzīve ir tik sasodīti viegla un manas problēmas nesalīdzināmi niecīgas salīdzinājumā ar šiem jauniešiem, un viņiem pietiek spara un gribasspēka, lai nostātos uz skatuves un pierādītu, ka, lūk, viņi var! Un ko es? Tikai čīkstu un vaidu, kad uzdod kādu lielāku mājasdarbu vai beidzas čipsi čipsu pakā... (..) Katrs cilvēks uz šīs pasaules neatkarīgi no tā, vai viņiem ir kādi traucējumi vai ne, vēlas, lai viņus kāds uzklausa, atzīst, saprot un dalās ar viņiem priekā. Neviens no mums nevēlas, lai pret mums sabiedrība izturas savādāk mūsu trūkumu dēļ. «Būt līdzās» nozīmē sniegt cilvēkam šīs pavisam vienkāršās vēlmes. Uzklausīt un atbalstīt citam citu, lai cik grūti neklātos. «Būt līdzās» - tas ir būt cilvēcīgam.»
Kopumā domrakstu konkursa finālam tika iesūtīti 25 labākie darbi no Kuldīgas, Daugavpils un Jelgavas skolām. Žūrijas vērtējumā 1. vietu ieņēma Glorija Peceviča (Daugavpils 10. vidusskola), 2. vietu - Kristers Nolle (Kuldīgas centra vidusskola), bet 3. vietu - Ņikita Aleksejevs (Daugavpils Saskaņas pamatskola). Veicināšanas balvas tika piešķirtas Anetei Gorskai un Lindai Trulei no Daugavpils, Madarai Kālei no Kuldīgas un Kristai Gamorjai un Sindijai Zelčai no Jelgavas.
Labākie domraksti izlasāmi Naclidzas.lv un Diena.lv/skolas-diena.