«Ja šodien paklausās, kāda ir vispārējā cilvēku izpratne par makroekonomiskām tēmām, tur ir klusas šausmas. Cilvēki vienkārši nesaprot,» tiešs ir Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvics. Viņš ir viens no iniciatoriem priekšlikumam, ka Latvijas skolās pastiprinātāk jāmāca finanšu pratība. Arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Latvijas Universitātes (LU) sociālās antropoloģijas mācībspēku un studentu veiktais pētījums apstiprina, ka jaunieši nemāk likt lietā skolā iegūtās teorētiskās zināšanas un vecāku piešķirtās finanses viņi uzskata par «vieglo naudu».
Pagaidām ekspertu vidū nav vienprātības, cik lielā apjomā finanšu prasmes jāmāca un vai tam maz jābūt kā atsevišķam priekšmetam. Lielāku skaidrību un konkrētus rīcības soļus, iespējams, uzzināsim septembrī, kad varētu notikt par finansēm un izglītību atbildīgo institūciju tikšanās.
«Iztērēju naudu visur. Man patīk tērēt naudu, viņa vienkārši kaut kur pazūd un nenāk atpakaļ... Visādas nevajadzīgas lietas pērku,» LU sociālo antropologu pētījumā citēta kāda vidusskolniece no Rīgas. Citātus, kas liek domāt, ka vairākums Latvijas skolēnu bankomātus uzlūko kā naudas drukājamās mašīnas, pētījumā nav grūti atrast. Izpētīts, ka ekonomikas stundās mācīto viņi redz atrauti no realitātes un neattiecina uz savu ikdienu. «Nav intereses, jo šobrīd to nevajag. Kad būs māja, mašīna, tad mācēšu,» spriež skolnieks no kādas Latgales reģiona vidusskolas. Viena no pētījuma autorēm Dace Lasmane norāda, ka skolēni sevi neredz kā aktīvus šīs ekonomikas sistēmas dalībniekus. «Diezgan attālināta izpratne ir arī par ģimenes resursu plūsmu. Ja skolēns tiek iesaistīts sarunās, lēmumu pieņemšanā, izpratne ir labāka,» viņa pauž.
Pētījumā izriet arī skolotājiem neglaimojoši secinājumi - lielākā daļa pedagogu savas prasmes vērtēja negatīvi vai neitrāli. Negatīva vērtējuma pamatā esot kritisks savu zināšanu un personisko prasmju vērtējums - nespēja izdevumus savienot ar ienākumiem. «Jaunieši, kuriem bija aktīvi un ieinteresēti skolotāji, arī paši bija daudz aktīvāki un ar laiku spēja saskatīt iespējas arī bez skolotāja pamudinājuma. Tajā pašā laikā, ja skolotāji bija pasīvi, tieši tādi paši bija arī viņu skolēni,» uz sakarību norāda viena no pētījuma autorēm Māra Laizāne.
Finanšu jautājumi šobrīd ir iekļauti gan pamatizglītības, gan vispārējās izglītības standartu saturā, norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža. Pamatskolā tas ir iekļauts tādos priekšmetos kā sociālās zinības, mājturība un tehnoloģijas, matemātika. Savukārt vidusskolā šos jautājumus apskata, piemēram, ekonomikā, mājsaimniecībā, ģeogrāfijā. Minēto priekšmetu standartos ir noteikti mērķi, ka, piemēram, beidzot 9. klasi, skolēns zina «pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarības, cenu veidošanās principus, ražošanas faktorus, komercdarbības veidus un finansēšanas avotus». Kā šis mērķis tiek sasniegts, lielā mērā ir skolotāja paša ziņā. «Ir vajadzīga lielāka praktiskā sasaiste ar dzīvi, jo no teorētiskā viedokļa mēs nevaram sabāzēt visu par jebkuru tēmu. Tas ir arī skolotāja izglītotības un sagatavotības jautājums,» pauž VISC speciāliste Sandra Falka, kura vienlaikus strādā par ekonomikas skolotāju vidusskolā.
Atšķirīgs viedoklis ir biznesa izglītības biedrības Junior Achievment Latvia Ekonomikas skolotāju kluba vadītājai, bijušajai ekonomikas skolotājai Ingai Bolmanei: «Ieviešot sociālo zinību mācību priekšmetu, nav izturēta pārbaude satura ziņā. Sociālo zinību skolotājs pārsvarā nav kompetents ne ekonomiskajos, ne veselības mācības jautājumos. Pilnībā jāpārvērtē ar ekonomiku saistīto mācību priekšmetu visās izglītības pakāpēs nozīme, saturs, stundu skaits.»
«Dažas tēmas [kas ir mācību saturā] ir kaut kas par daudz prasīts no atbilstošās klases skolēniem. Zināmas teorētiskas lietas viņam var iemācīt, atprasīt, viņš tajā brīdī zinās, bet tas mazāk palīdzēs dzīvē,» saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis. Viņš norāda, ka jauniešiem ir jāmāca, kādas var būt sekas viņu pieņemtajiem finansiālajiem lēmumiem. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piekrīt - lai gan skolā šie jautājumi tiek apskatīti jau šobrīd, pastiprinātāka uzmanība būtu vēlama. Gan ministrs, gan K. Zakulis ir vienisprātis, ka šīs tēmas varētu integrēt esošajos priekšmetos.
«Tad jau mēs varam integrēt ķīmiju latviešu valodā un franču valodā. Kā to var integrēt? Ir vajadzīgs atsevišķs, pats par sevi stāvošs priekšmets,» turpretī pauž LB prezidents I. Rimšēvičs. Šis priekšmets varētu būt Ievads finansēs, kurā iemācītu pamatlietas, «lai cilvēki vismaz nejauc fiskālo ar monetāro politiku un viņiem ir saprotams, kā nauda rodas».
Vienotāks redzējums un praktiski nākamie soļi varētu iezīmēties septembrī, kad tiksies VISC, Izglītības un zinātnes ministrijas, FKTK, LB un LAK pārstāvji.